Līdz 2015.gada oktobrim visi jaunie vieglo automašīnu un mikroautobusu modeļi būs jāaprīko ar neatliekamās palīdzības izsaukumu ierīci, kas avārijas gadījumā automātiski dos ziņu glābšanas dienestiem. To paredz Eiropas Parlamenta nesen atbalstītais noteikumu projekts. Jaunajai “eCall” sistēmai izmantos vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta līniju 112, un tā ļaus glābējiem ātrāk nokļūt negadījumu vietās, glābjot cilvēku dzīvības un mazinot traumu smagumu.
Eiropā glābs līdz 2500 cilvēkiem gadā
Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) apkopotajiem datiem 2012.gadā uz Eiropas Savienības (ES) ceļiem vairāk nekā vienā miljonā satiksmes negadījumu gāja bojā apmēram 28 000 cilvēku, bet vairāk nekā 1,5 miljoni tika ievainoti. Līdztekus traģiskajām nāvēm un traumām šie negadījumi rada arī ekonomisko slogu – sabiedrībai tie ik gadu izmaksā aptuveni 130 miljardus eiro.
Latvijā pērn avārijās gāja bojā 179 cilvēki, kas ir par diviem vairāk nekā gadu iepriekš. Šogad līdz 25.martam ceļu satiksmes negadījumos bija miruši 44 cilvēki, kas ir par 20 vairāk nekā pērn analoģiskā laika periodā, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.
Latvijas Satiksmes ministrijā (SM) skaidro, ka saskaņā ar EK aprēķiniem “eCall” gadā palīdzētu izglābt līdz 2500 dzīvību, kuras ir atkarīgas no pārāk ilga glābšanas dienestu reaģēšanas laika. “eCall” mērķis ir samazināt neatliekamās palīdzības dienestu reaģēšanas laiku lauku apvidos par 50%, bet pilsētās – par 40%.
“eCall” tiek aktivizēts automātiski, transportlīdzekļos iebūvētajiem sensoriem konstatējot nopietnu sadursmi. Sistēmai aktivizējoties, tā zvana pa Eiropas vienoto neatliekamās palīdzības numuru 112 un nosūta glābšanas dienestiem detalizētu informāciju par notikušo, tostarp negadījuma laiku, cietušā transportlīdzekļa precīzu atrašanās vietu un brauciena virzienu. Sistēmu var aktivizēt arī manuāli, piemēram, negadījuma lieciniekam nospiežot automašīnā esošu taustiņu. Turklāt, izveidojot balss savienojumu, attiecīgajiem dienestiem būs iespēja precizēt situāciju, lai izvairītos no nepamatotiem izsaukumiem, skaidro SM.
Šīs sistēmas obligāta ieviešana uz tālruņa 112 pakalpojuma bāzes, kā arī obligāta un koordinēta infrastruktūras modernizācija palīdzētu samazināt ne tikai ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo un smagas traumas guvušo cilvēku skaitu, bet arī veselības aprūpes izmaksas, ar avārijām saistīto satiksmes sastrēgumu radītos zaudējumus un citus izdevumus.
Brīvprātības princips nedarbojas
Transportlīdzekļu obligātai aprīkošanai ar tālruņa numura 112 izsaukšanai paredzētu “eCall” sistēmu sākotnēji būtu jāattiecas tikai uz jaunu tipu pasažieru un vieglajiem kravas automobiļiem, kuriem jau ir piemērots aktivēšanas mehānisms. Tomēr EK būtu jāizvērtē iespēja jau tuvākajā nākotnē attiecināt prasību par “eCall” sistēmu arī uz citām transportlīdzekļu kategorijām, piemēram, smagkravas transportlīdzekļiem, vietējās satiksmes un tālsatiksmes autobusiem, kā arī divriteņu mehāniskajiem transportlīdzekļiem un lauksaimniecībā izmantojamajiem traktoriem, lai vajadzības gadījumā iesniegtu attiecīgu likumdošanas priekšlikumu.
Kopš 2005.gada strādājot ar priekšlikumiem “eCall” jomā, EK sākotnēji apsvēra iespēju ieviest šo sistēmu brīvprātīgi. Izrādījās, ka šāda pieeja nedarbojas, jo pašlaik tikai ap 0,7% transportlīdzekļu ir aprīkoti ar “eCall”.
Lai uzlabotu situāciju, EK ir izvēlējusies “regulatīvu” pieeju, kas padarīs obligātu “eCall” ieviešanu transportlīdzekļos. Sistēmas pamatā būs vienotā Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numura 112 izsaukšanai vajadzīgā aprīkojuma ar tipa apstiprinājumu uzstādīšana visos transportlīdzekļos, kā arī “eCall” izsaukumu apstrādei telesakaru tīklos un ārkārtas izsaukumu centrālēs nepieciešamais tehniskais nodrošinājums. Šī sistēma padarīs “eCall” pieejamu visiem Eiropas pilsoņiem kā ES mēroga pakalpojumu.
Dalībvalstīm līdz 2015.gada 1.oktobrim ir jāievieš nepieciešamā infrastruktūra, kas vajadzīga visu “eCall” izsaukumu pienācīgai saņemšanai un apstrādei. Tam nepieciešamās izmaksas ir ļoti atkarīgas no pašreizējā dalībvalstu infrastruktūras aprīkojuma organizācijas līmeņa. Ņemot vērā minēto, esot jārīkojas ātri un dalībvalstīm jāatbalsta šī pieeja. Tā kā Eiropas sabiedrība nav sevišķi labi pazīstama ar numura 112 pakalpojumu, tiek piedāvāts sākt informēšanas kampaņas par “eCall”, tā funkcijām un iespējām.
Latvijā nepieciešami infrastruktūras uzlabojumi
Arī Latvijā patlaban norit sagatavošanas darbi “eCall” sistēmas ieviešanai. SM skaidro, ka ir izveidota darba grupa, kurā SM, Iekšlietu ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD), Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), kā arī mobilo sakaru operatoru pārstāvji sagatavo “eCall” pakalpojuma ieviešanu Latvijā.
Iesaistītās institūcijas apzina esošo situāciju un iespējamos risinājumus, piemēram, normatīvā regulējuma izstrādi, lai Latvijas teritorijā šāds pakalpojums vispār varētu darboties. Kopējais Latvijai nepieciešamo izdevumu apjoms “eCall” ieviešanai pagaidām nav zināms, taču ir skaidrs, ka būs nepieciešams veikt infrastruktūras uzlabojumus.
Sistēmas ieviešanas termiņš ES nav noteikts, jo nav pabeigta tehniskās specifikācijas izstrāde iekārtām, ar ko aprīkot jaunās automašīnas. Līdz ar to “eCall” zvana infrastruktūra dalībvalstīs būs jāveido neilgi, pirms parādīsies attiecīgās automašīnas, bet ne vēlāk kā līdz 2017.gada rudenim, norāda SM.
Īpaši noderīgi lauku reģionos
Latvijā uz nopietniem ceļu satiksmes negadījumiem vienmēr izbrauc divi dienesti – neatliekamā medicīniskā palīdzība un Valsts policija. VUGD iesaistās tajos gadījumos, kad nepieciešama glābēju palīdzība cietušo atbrīvošanai no sadragātās automašīnas, jo tieši ugunsdzēsējiem atšķirībā no policijas ir nepieciešamās zināšanas un instrumenti cietušo izvilkšanai.
NMPD pārstāve Ilze Bukša skaidro, ka “eCall” ieviešana noteikti paātrinās palīdzības ierašanos tajos Latvijas lauku reģionos, kuros reti pārvietojas braucēji un apkārtnē nav māju. “Ja ir ceļš, kur dienā aizbrauc pāris mašīnas, un negadījums notiek agrā rītā, un nav iespēju izsaukt palīdzību, tad diemžēl braucējiem šādi apstākļi var būt liktenīgi,” uzsver Bukša. Ņemot vērā Latvijas apdzīvotību, sistēmas noderīgumu lauku reģionos augstu novērtē arī VUGD un CSDD.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem uz 75% izsaukumu pilsētās pie pacienta jāierodas 15 minūšu laikā, bet lauku apvidū – 25 minūšu laikā. Reālajā dzīvē mediķi ir pat vēl operatīvāki. Ugunsdzēsējiem uz izsaukumu republikas pilsētās jāierodas piecu minūšu laikā, bet lauku apvidū – 25 minūšu laikā. Ierašanās laiks gan ir atkarīgs no attāluma un laikapstākļiem.
Laika faktors dzīvības glābšanai negadījumos var būt īpaši svarīgs tādās reizēs, kad gūti smagi lūzumi, iekšējo orgānu savainojumi un galvas traumas. Ievainojumu smagums ir atkarīgs no avārijas veida, piemēram, vai spēkrats pēc trieciena ir kūleņojis vai uzbraucis šķērslim.
Pagaidām palīdz orientieri un mobilais
Arī ugunsdzēsējiem nopietnās avārijās bieži vien pirmajiem jācīnās ar laiku, kas svarīgs dzīvības glābšanai. VUGD skaidro, ka pirms cietušā izvilkšanas no vraka nereti jānovērš apstākļi, kas radījuši papildu bīstamību, piemēram, automašīna ietriekusies elektrības stabā, kas draud apgāzties.
Pagaidām gadījumos, kad cietušais nezina vai šoka dēļ nevar nosaukt savu atrašanās vietu, mediķi un VUGD to mēģina noskaidrot ar dažādu orientieru palīdzību, piemēram, prasot, vai tuvumā ir kāda ūdenskrātuve, dzelzceļš u.tml.
NMPD atgādina, ka kaut kas līdzīgs “eCall” sistēmai ir pieejams jau šodien, proti, liela daļa mobilo tālruņu ir aprīkoti ar globālo pozicionēšanas sistēmu (GPS), kas palīdz noteikt atrašanās vietas koordinātas. Tās var nosaukt dienesta dispečeram, kurš, ievadot attiecīgos skaitļus datora kartē, uzreiz ieraudzīs, kur atrodas palīdzības izsaucējs. Dienests aicina cilvēkus pārbaudīt šo sava tālruņa iespēju, lai kritiskā situācijā zinātu, kā rīkoties.