Dabasgāze vai dīzeļdegviela: Eiropā svaru kausi nosveras par labu videi

Kamēr pieprasījums pēc vieglajiem dīzeļauto Eiropā pakāpeniski samazinās, to ietekmējot papildu nodokļiem, dažādiem ierobežojumiem un strauji pieaugošam alternatīvu klāstam, lieljaudas kravas transportlīdzekļu sektorā situācija ir sarežģītāka.

Jo īpaši tas attiecas uz vilcējiem, kas veic lielus attālumus, – dīzeļa aizstāšana ar cita veida degvielu vai piedziņu ir nopietns izaicinājums, un alternatīvu ieviešanai nepieciešams ilgāks laiks.

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas publicētā informācija liecina, ka 2020. gadā pie mums pārdoti mazliet vairāk nekā 1,2 miljoni tonnu degvielas, un lauvas tiesa jeb 82,99% no tās bijis dīzelis.

Lai kādi būtu līdzšinējie rādītāji, Eiropa virzās uz transportu, ko darbina alternatīvā enerģija. Taču degvielas apvērsums nenotiks viena gada laikā, un mērķi, kuri izvirzīti šai desmitgadei, nebūs vienkāršs uzdevums, skaidro Ernests Jakubonis, Iveco zīmola vadītājs Baltijā.

“Ja vēlamies pāriet no punkta A, kur esam patlaban, uz punktu C, proti, nulles emisijas transportu, mums ir jāiziet B starppunkts. Pat ja mums ir progresīvas tehnoloģijas, mums vēl ir jāsasniedz elektrisko automobiļu ražošanas kapacitāte tādā līmenī, kas nodrošinās Eiropas Savienības izvirzīto mērķu sasniegšanu, proti, līdz 2030. gadam gandrīz par trešdaļu samazināt CO2 emisijas transporta jomā,” saka E. Jakubonis.

Risinājums, kas darbojas

Eiropas Komisijas (EK) stratēģija paredz līdz 2025. gadam samazināt smago un vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas par 15 %, bet līdz 2030. gadam – par 30 %. Sākot no 2025. gada, par neatbilstību CO2 mērķiem tiks piemēroti papildu nodokļi. Aprēķini rāda, ka tādā veidā Eiropa šajā desmitgadē CO2 emisijas varētu samazināt par 54 miljoniem tonnu.

Ar alternatīvu degvielu darbināmu kravas automobiļu izmantošana to pircējiem dotu aptuveni 25 000 eiro ietaupījumu pirmajos piecos gados pēc jauna auto iegādes 2025. gadā un aptuveni 55 000 eiro pēc iegādes 2030. gadā.

Turklāt, iepazīstinot ar politikas pamatnostādnēm, EK prezidente Urzula fon der Leiena ir nospraudusi vēl vērienīgākus mērķus – līdz 2050. gadam CO2 emisijas samazināt vairāk nekā divas reizes.

Pēc E. Jakuboņa teiktā, šo plānu iespaidā tirgus dalībnieku uzmanība arvien vairāk ir pievērsta transportlīdzekļiem, kurus darbina saspiestā dabasgāze (CNG) un sašķidrinātā dabasgāze (LNG), kā arī biogāze – jau tagad pieejamas alternatīvas ar būtisku mazāku ietekmi uz vidi.

“Salīdzinot ar dīzeļauto, gāzes darbināto kravas automobiļu cieto daļiņu emisija ir līdz pat 95 % mazāka, un biometāna izmantošana nodrošina tādu pašu CO2 emisijas samazinājumu. Salīdzinot abas degvielas, tehniski LNG automašīnām nav izteiktu vājo punktus un tās var nobraukt līdzīgus attālumus,” saka speciālists.

Ieguvumi ir jau tagad

Kompānija Dinotrans, otrs lielākais starptautisko pārvadājumu uzņēmums Latvijā, 2019. gadā kļuva par pirmo nozares kompāniju Baltijā, kas savām vajadzībām iegādājās kravas automobiļus ar sašķidrinātās dabasgāzes sistēmu.

Kamēr citi tirgus dalībnieki, runājot par savu pakalpojumu priekšrocībām, uzsver cenu, transportlīdzekļu skaitu un to izdevīgu izvietojumu vai precīzu kravu piegādes laiku, Dinotrans akcentē atbildību pret vidi un ilgtspēju.

“Mēs raugāmies uz mūsu uzņēmuma ilgtspēju gan caur ekonomisko, gan vides ietekmes prizmu, un saskaņā ar mūsu aprēķiniem sašķidrinātās gāzes izmantošana pašlaik dod abējādu ieguvumu. Vai mēs to izmantojam mārketinga nolūkiem? Varbūt tā var teikt. Vienmēr ir interesanti būt pirmajiem un jo vairāk veiksmīgiem pirmajiem. Mēs gatavojamies pārmaiņām Eiropas transporta sistēmā, un tagad, ja nepieciešams, esam gatavi dot arī kādu padomu. Turklāt ir uzņēmumi, kas pieprasa videi draudzīgus pārvadājumus, un tādi ir arī mūsu klientu lokā,” stāsta Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis.

Kad kompānija iegādājās pirmos Scania LNG spēkratus, tai jau bija pieredze ar biodegvielas un sintētiskā dīzeļa izmantošanu Skandināvijas valstīs, taču akcīzes kāpums to ir padarījis mazāk pievilcīgu. Pieņemot lēmu par LNG, Dinotrans piesaistīja neatkarīgu degvielas konsultantu Zviedrijā.

“Nenoliegšu, ka sākotnēji bija šaubas, un pats lielākais risks bija saistīts ar uzpildes staciju nepieejamību. Bija gadījums, kad mašīnu nācās vilkt uz staciju, tāpēc tagad tās izmantojam Vācijā un Francijā, kur tām ir labvēlīgi apstākļi. Jo īpaši Vācijā, kur par LNG mašīnām nav jāmaksā ceļu nodeva. Piedevām centrālajā Eiropā strādā vairāki LNG uzpildes operatori, un staciju tīkls nemitīgi aug,” skaidro Dinotrans vadītājs.

LNG auto iegāde izmaksā par apmēram trešdaļu dārgāk, bet ekspluatācija vienalga ir izrādījusies izdevīgāka. Runājot tieši par degvielas izmaksām, 1 kilograms gāzes (1,2 l dīzeļa ekvivalents) maksā nepilnu eiro jeb aptuveni desmit procentus lētāk, bet valstīs, kur dīzelim ir stipri augstāka cena, piemēram, Itālijā, atšķirība iznāk daudz lielāka. Degvielas patēriņš pēc uzņēmēja teiktā ir līdzīgs, taču CO2 emisija ir mazāka, un ļoti sarūk slāpekļa oksīda un sīko daļiņu izmeši.

Pašlaik uzņēmuma flotē ir 32 LNG vilcēji, bet jau drīz to skaits pieaugs līdz pieciem desmitiem jeb apmēram ceturtajai daļai no visa parka.

“Par automašīnu uzticamību varu teikt vienu – tās darbojas bez problēmām. Dzinējs principā ir tāds pats kā dīzelis, taču daudzējādā ziņā vienkāršāks. Tam ir aizdedzes sveces, bet nav AdBlue sistēmas un vienkāršāka atgāzu apstrāde. Jā, gāzes iekārta ir ļoti dārga un sarežģīta, jo sašķidrinātā gāze degvielas tvertnē, būtībā termosā, jātur -170 C grādu temperatūrā, bet mums ar to nav bijis problēmu.”

Vērtējot iespējamos tehniskās attīstības scenāriju, A. Aukštikalnis uzsver, ka tālsatiksmes kravas auto uzdevums ir veikt lielas distances, un sašķidrinātā gāze to nodrošina jau tagad. Otrkārt, pie ierobežotas pilnas masas kravas auto ir jānodrošina pēc iespējas lielāka kravnesība, un pagaidām esot grūti iedomāties, kā to atrisinās ar smagu elektrisko vilcēju.

“Cita lieta ir īso pārvadājumu un piegādes transports pilsētā – elektriskā piedziņa bez trokšņa un izmešiem ir ideāls risinājums. Smago vajadzībām zaļš izskatās ūdeņradis, bet gāze pagaidām ir ‘saprotamāka’.”

“Mums ir bijušas sarunas ar degvielas tirgotājiem par LNG stacijas atvēršanu, bet līdz šim lielo investīciju dēļ attieksme ir bijusi piesardzīga. Igaunijā LNG stacija ir, un mēs to esam izmantojuši. Ja to uzbūvētu arī Latvijā, tirgus noteikti sāktu plānot pārvadājumus šajā virzienā. Es uzskatu, ka ir vajadzīga daudz spēcīgāka iesaiste valsts līmenī,” rezumē Dinotrans vadītājs.

Vietējā kompānija strauji paplašina uzpildes infrastruktūru

“Eiropas Savienība ir vienojusies līdz 2030. gadam panākt siltumnīcas efekta gāzu emisijas (SEG) samazinājumu par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, un, lai to izdarītu, transporta sektorā būs nepieciešamas lielas pārmaiņas. Aizvien lielāka uzmanība būs pievērsta alternatīvajiem degvielas veidiem,” saka AS Virši-A izpilddirektors Jānis Vība.

“Mūsu uzņēmumā stratēģiski esam definējuši, ka vēlamies būt alternatīvo degvielas veidu līderi Latvijā, tādējādi nodrošinot transporta sektoru ar ilgtspējīgu, ekonomisku un dabai draudzīgāku degvielas attīstības virzienu.”

Virši-A pirmo CNG staciju atklāja 2019. gadā un divu gadu laikā interese par CNG kā degvielas veidu ir būtiski palielinājusies gan vieglā, gan smagā transporta segmentā.

CNG lielākie pircēji ir uzņēmumi, kas izmanto komerctransportu, taču klientu vidū ir arī loģistikas segments, pasažieru pārvadātāji, atkritumu apsaimniekotāji, kā arī ārvalstu uzņēmumi, kas CNG uzpilda, atrodoties tranzītā.

Virši-A izpilddirektors atklāj, ka jau līdz 2021. gada beigām trim esošajām stacijām pievienosies vēl septiņas un tādā veidā uzpildes tīkla pārklājums aptvers Latvijas lielākās pilsētas un maģistrālās šosejas.

Turklāt, raugoties nākotnē, kompānija kā būtisku papildinājumu tās alternatīvo degvielu klāstam saredz arī biometānu, jo tā uzpildei var izmantot tādu pašu infrastruktūra kā CNG.

“Jāatgādina, ka biometāns ir vienīgais degvielas veids, kas var sasniegt pat negatīvu SEG emisiju līmeni. Lai varētu uzsākt tā tirdzniecību, pašlaik aktīvi strādājam ar dažādām valsts institūcijām ar mērķi nodrošināt nepieciešamo likumdošanas rāmi, kas atļautu šāda produkta tirdzniecību Latvijā līdzīgi, kā to jau var darīt citās valstīs,” skaidro J. Vība.

Kompānija pašlaik arī aktīvi izvērtē iespēju izbūvēt Latvijā pirmo publisko LNG staciju. Visticamāk, šāda Virši-A stacija varētu tapt 2022. gadā un tikt izvietota Via Baltica tuvum

Foto: Publicitātes attēls

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.