Igaunijā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēma ir patērētājam draudzīgāka nekā Latvijā

Igaunijā transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēma ir izveidota patērētājiem draudzīgāka nekā Latvijā, jo Igaunijas ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās, pēc iepazīšanās ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu Igaunijā secinājusi Konkurences padome (KP).

KP pārstāve Zane Gorškova aģentūru LETA informēja, ka KP padziļināti iepazinusies ar transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles sistēmu Igaunijā.

Tostarp KP norādīja, ka Igaunijā ir apmēram tikpat vieglo automašīnu kā Latvijā – apmēram 700 000 -, taču Igaunijā “netiek lauzti šķēpi par tehniskās kontroles tirgus atvēršanu konkurencei, jo tā tur jau sen sekmīgi pastāv”. Atšķirībā no Latvijā valstiski aizsargātās Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) un tās četru akreditēto tehniskās apskates pakalpojumu sniedzēju monopolstāvokļa Igaunijā decentralizētajā “test-and-repair” (“pārbauda un salabo”) sistēmā ceļu administrācija veic tikai akreditāciju un uzraudzību, bet tehniskās kontroles pakalpojumus sniedz 82 uzņēmumi 117 vietās.

Igaunijā jebkura sabiedrība, kas vēlas sniegt tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, var ienākt tirgū, ja tā izpilda normatīvu prasības, tostarp uzņēmumam ir jābūt uzticamam, piemēram, tam nedrīkst būt nodokļu parādu un likumu pārkāpumu, tam jābūt atbilstošs tehniskais nodrošinājums un personāls. Akreditācijas process nav ilgs – no pusgada līdz gadam, ko ietekmē uzņēmuma spēja aprīkot staciju. Par minimālo prasību noteikšanu ir atbildīga ministrija, kuras pārraudzībā atrodas Igaunijas ceļu administrācija. Savukārt uzņēmuma atkārtota akreditācija tiek veikta ik pēc 36 mēnešiem, kas ietver inspektora izietas apmācības un eksāmenu.

KP norādīja, ka kaimiņvalstī uzņēmumiem ir iespējams veikt gan tehniskā stāvokļa kontroli, gan papildus nodarboties ar citu biznesu, piemēram, automašīnu remontu vai mazgāšanu. Vienīgais ierobežojums ir tas, ka šīs funkcijas nedrīkst veikt vienlaicīgi – tehniskās kontroles līnijām ir jābūt nodalītām atsevišķā telpā no remontdarbu līnijām. Igaunijā uzņēmumiem ir dažāda prakse – daļa nodarbojas tikai ar tehnisko kontroli, daļa papildus tam sniedz arī citus pakalpojumus autovadītājiem. Tehniskās kontroles veicēji nenodarbojas ne ar nodokļu, ne obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas nomaksas kontroli. To, ieviešot jaunākās tehnoloģijas, nodrošina uzraugošās institūcijas, piemēram, policija, kurai ir pieeja automašīnas pārbaudīšanai nepieciešamajām datu bāzēm un reģistriem.

Lai gan Igaunijā tehniskās kontroles pakalpojumam ir noteikta maksimālā cena – 55 eiro vieglajai automašīnai, KP novērojusi, ka konkurences apstākļos tā ir būtiski zemāka – aptuveni 40 eiro. Tāpat periodiski ir pieejamas dažādas atlaides, pakalpojuma cenu samazinot pat zem 30 eiro. Autovadītāju kopējās izmaksas ietekmē arī fakts, ka Igaunijā tehniskā kontrole jaunām vieglajām automašīnām ir jāveic daudz retāk – pirmo reizi tikai pēc četriem gadiem, kamēr Latvijā jau pēc diviem. Turklāt Igaunijā ir sabiedrības, kuras neprasa maksu par atkārtotu apskati.

KP norādīja, ka tehniskā stāvokļa kontroles punkti Igaunijā ir pieejami arī mazākās pilsētas, piemēram, Vīlandē dzīvo 17 000 iedzīvotāju, tajā ir reģistrētas aptuveni 7000 automašīnu, savukārt pakalpojumu nodrošina pieci komersanti. Līdzīga situācija ir nelielajā Paidē, kurā dzīvo apmēram 8300 iedzīvotāju, ir reģistrētas nedaudz vairāk kā 3000 automašīnu un darbojas trīs konkurenti.

Tādējādi KP secinājusi, ka brīvais tirgus nav samazinājis pakalpojuma pieejamību. Tieši otrādi, esot tādam pašam vieglo automašīnu skaitam kā Latvijā ar 33 apskates punktiem 29 apdzīvotās vietās, Igaunijā pakalpojuma pieejamība konkurences apstākļos ir būtiski augstāka, kas auto īpašniekam sniedz arī citus ieguvumus, piemēram, iespēju izvēlēties pakalpojuma sniedzēju, ietaupīt laika un naudas resursus, pakalpojumam pieteikties elektroniski vai tiešsaistē vērot aktuālās rindas pie apskates punktiem.

Pēc KP minētā, Igaunijas ceļu administrācija atzinusi, ka decentralizētās “test-and-repair” sistēmas lielākais izaicinājums bija uzraudzīt akreditētās sabiedrības, tāpēc šogad jūlijā ieviesta prasība tehniskās kontroles vietas aprīkot ar videonovērošanas sistēmām. Uzraugošajai iestādei jebkurā laikā ir tiesības attālināti pieprasīt tehnisko kontroļu video ierakstus, tāpat notiek arī “slepenie testi”. Konstatējot pārkāpumu, Igaunijas ceļu administrācija var anulēt inspektora atestāciju, uzņēmumam uzlikt naudas sodu vai atņemt licenci.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka KP šogad jūlijā rosināja atvērt konkurencei transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles tirgu un aicināja Satiksmes ministriju sniegt detalizētāku rīcības plānu, kas novērsīs tirgū radītos konkurences ierobežojumus.

Foto: iAuto.lv/Ilustratīvs attēls

Dalies:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.