Kā liecina Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) novērojumi, līdz ar siltāka laika iestāšanos savus braucamrīkus atsākuši izmantot arī tā sauktie „vasaras braucēji”.
BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups skaidro, ka apdrošinātājs ik gadu pavasarī novēro trīs un sešu mēnešu OCTA polišu pieprasījuma pieaugumu, ko var skaidrot ar „vasaras braucēju” parādīšanos uz ceļa. Bet vai ceļu satiksmē var atpazīt „vasaras braucēju”? Vai par šādiem braucējiem vērts uztraukties?
Kā pieļauj BALTA speciālisti, īstermiņa OCTA polišu iegādi uz pavasari visticamāk atliek trīs veidu spēkratu īpašnieki. Vieni ir tie, kuri ziemā apgrūtināto pārvietošanās apstākļu un nepārliecinātības dēļ savus auto atstājuši garāžā. Savukārt otra grupa ir tie braucēji, kuri līdz ar siltāku laiku atkal atļaujas iedarbināt tos spēkratus, kuri vairāk piemēroti vasarai, piemēram, auto ar nolaižamiem jumtiem vai dārgāka modeļa un markas auto, kurus saimniekiem dažkārt ir tendence īpaši saudzēt, pārvietojoties ar tiem retāk un labos laika apstākļos. Trešā grupa ir ekonomētāji, kuri aprēķinājuši attiecību starp ziemas braukšanas papildizdevumiem, piemēram, salīdzinot ziemas riepu iegādi ar neērtībām ziemā bez auto, tiek izlemts par labu ietaupījumam un braukšanai tikai vasarā.
„Izteikti tipisks pavasara OCTA laiks ir Lietuvā. Taču īstermiņa polišu iegādes „bums” mūsu kaimiņvalstī nav tik daudz saistīts ar braucēju dzīvesstilu un uzvedību, cik ar faktu, ka Lietuvā OCTA sākotnēji tika ieviesta pavasarī. Tas nozīmē, ka daudziem spēkratu īpašniekiem jaunu polisi nākas iegādāties tieši pavasarī. Savukārt Latvijā OCTA tika ieviesta septembrī, taču desmit gadu laikā, kopš šī sistēma darbojas Latvijā, polises iegādes laiki ir vienmērīgi izlīdzinājušies visa gada garumā. Taču kopumā varam teikt, ka tā saukto „vasaras braucēju” statistika saistībā ar izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem ir pat labāka nekā vidēji statistiskajam braucējam,” stāsta BALTA transporta apdrošināšanas eksperts Lauris Pārups.
„Drošas Braukšanas Skolas” pārstāvis Artūrs Priednieks skaidro: „Jēdziens „vasaras braucējs” vairāk aktuāls bija padomju laikos, kad auto uz ziemu biežāk „iekonservēja”, taču pašlaik šādu braucēju ir mazāk. Parasti tie ir gados vecāki cilvēki vai tie, kuriem ikdienas pārvietošanās nolūkos auto nav jāizmanto. Šādus braucējus ceļu satiksmē atpazīt ir gana grūti, un arī speciālas atzīmes par to nav jālieto. Tajā pašā laikā, piemēram, laukos dzīvojošs braucējs, kurš ikdienā pārvietojas ar auto, Rīgas satiksmes intensitātē var apjukt un uzvesties tāpat kā īsts „vasaras braucējs”, lai gan patiesībā savā dzimtajā ciemā ar auto pārvietojas katru dienu un ir pieredzējis šoferis ar stāžu.”
Speciālisti iesaka vairākus padomus, kā droši pārvietoties ar auto pēc ilgāka pārtraukuma:
- Galvenais jautājums, kas jāuzdod sev pēc ilgstošas atturēšanās no braukšanas un atkārtotas sēšanās pie automašīnas stūres, ir: „Vai es esmu gatavs šim braucienam?” Nepareiza savu spēju novērtēšana nereti noved pie bīstamām situācijām uz ceļa.
- Pirms garāka izbrauciena vai došanās kādā pavasara ceļojumā ar auto ieteicams atsvaidzināt iemaņas pie speciālistiem vai arī izbraukt īsāku maršrutu kopā ar paziņu, kurš ar auto pārvietojas regulāri.
- Lai arī visbiežāk ceļu satiksmes negadījumu izraisīšanā ir vainojami autovadītāji, ne mazāk nozīmīgs faktors ir automašīnas tehniskais stāvoklis. Nereti iznākums būtu bijis citāds, ja riepas, bremzes un amortizatori atbilstu tehniskajām prasībām. Secinājums – vislabāk ir regulāri pārbaudīt automašīnas tehnisko stāvokli.
- Auto tehniskais stāvoklis jāpārbauda autorizētos servisos, kas piedāvā oriģinālās rezerves daļas. Nepietiekams motoreļļas līmenis vai sliktas kvalitātes, defekti stūres mehānismā vai bremžu sistēmā var būt tikai maza daļiņa no problēmām, kas var parādīties pēc ziemas temperatūru svārstībām un automašīnas ilgstošas nelietošanas.
- Vadot automobili, 85% – 90% informācijas cilvēks uztver ar redzes palīdzību. Jo savlaicīgāk mēs ieraugām problēmu, jo vairāk laika mums ir reaģēt uz briesmām. Tāpēc būtiska nozīme ir logu tīrībai un logu tīrāmajām slotiņām. Ja slotiņas ir nolietojušās vai pēc ziemas kļuvušas nelietojamas, tās noteikti jānomaina. Vējstikla tīrītāja slotiņas vajadzētu mainīt divas reizes gadā, visvairāk tas nepieciešams tieši pavasarī.