Jūrmalas un Rīgas ielu tīklu garums atšķiras četras reizes, bet līdzekļu apjoms to uzturēšanai trīspadsmit reizes. iAuto pēta ceļiem paredzētā budžeta sadalījumu abās pilsētās.
Protams, salīdzinot abu pilsētu budžetus, jāņem vērā arī iedzīvotāju skaits, kas atšķiras 12 reizes. Tādējādi Rīgai ir iespēja novirzīt vairāk līdzekļus ceļu uzturēšanai, nekā Jūrmalai.
Jūrmalā budžets ceļiem trīs reizes mazāks, nekā pagājušajā gadā
Šogad Jūrmalas budžetā ceļu, ielu, trotuāru infrastruktūras remontiem un asfalta seguma atjaunošanai publiskās teritorijās paredzēti 1 970 700 EUR, kas ir trīs reizes mazāk, nekā pērn. Ielu ietvju un zaļo zonu tīrīšanai paredzēti 1.5 milj. EUR.
Saskaņā ar Jūrmalas domes sniegto informāciju visvairāk līdzekļu – 800 000 EUR paredzēts izlietot ielu seguma kapitālā remonta veikšanai, un 242 700 EUR Dubultu satiksmes mezgla pārbūvei pie Slokas ielas. Par 171 700 EUR šogad Jūrmalā asfaltēs grantētās ielas, bet par 150 000 EUR atjaunos segumu un labiekārtos teritorijas pilsētu iekškvartālos.
Šobrīd pabeigti asfalta seguma atjaunošanas darbi Vikingu un Laivu ielās, kā arī autostāvvietu izbūve pie Jūrmalas teātra un iepretim Dzintaru koncertzālei. Ievērojamākie remontdarbi šobrīd notiek Viesītes ielā visā tās garumā.
Jūrmalas ceļu un ielu tīkla kopgarums ir gandrīz 300 km, tādējādi esošā finansējuma ietvaros katram kilometram piešķirti 6 569 EUR. Protams, ne visur remonts ir nepieciešams, bet ir vairākas nozīmīgas ielas, kur nepieciešams remonts, piemēram, Asaru, Dubultu un Mellužu prospektos. Pēdējā gan tūlīt sāksies seguma atjaunošana – Mellužu prospektā joslā uz Kauguriem no Kadiķu ielas līdz Valtera prospektam.
Jūrmalas pilsētas pašvaldības Būvniecības projektu vadības nodaļas būvinženieris Edgars Sarkanis skaidro, ka ielu kapitālā remonta un seguma atjaunošana ir pakļauta pazemes komunikāciju atjaunošanas darbiem. Ja komunikāciju turētāji plāno tos remontēt, tad ielu seguma atjaunošana vai kapitālais remonts var notikt tikai pēc šo darbu pabeigšanas. Tādējādi ielu atjaunošana var ievilkties un iedzīvotājiem jāsadzīvo ar ceļiem sliktā stāvoklī.
2016. gadā pilsētas domes sēdē tika apstiprināta Jūrmalas velosatiksmes attīstības koncepcija, kurā paredzēts, ka gar galvenajām pilsētas maģistrālajām ielām ārpus pilsētas centra tiks būvēti veloceļi. Arīdzan remontējot vai izveidojot ielas un labiekārtojot pilsētvidi, paredzēts īstenot koncepcijā noteiktos risinājumus par veloceļu un velojoslu izbūvei, velosipēdu novietņu izbūvei.
Diemžēl ne pagājušā, ne arī šī gada budžetā nav paredzētas atsevišķas pozīcijas veloceļu tīkla attīstībai, ja nu vienīgi kādi minimāli uzlabojumi, piem., velojoslu izveide, vietās, kur notiek ielu kapitālie remonti. Vairākās vietās gājēju zonas un ietves izveidotas ar divu krāsu bruģakmeni, kas maldina gan gājējus, gan velosipēdistus, jo nav citu zīmju un apzīmējumu, kas norādītu par veloceļa/velojoslas esamību. Tāpat regulāri rodas konfliktsituācijas starp velosipēdistiem un autovadītājiem, jo nav nepārprotamas infrastruktūras. Sarkanis stāsta, ka izstrādātās velosatiksmes attīstības koncepcijas realizēšanu bremzē gan ierobežotais finansējums, gan arī sarežģījumi saistībā ar īpašumu piederību.
Nākamajos divos gados Jūrmalas ielu un gājēju ceļu infrastruktūras remontiem provizoriski plānots piešķirt trīs reizes vairāk naudas – 2018. gadā 7.7 milj. EUR un 2019. gadā 9.7 milj. EUR. Tomēr finansējuma apjoms būs skaidri zināms vien pieņemot budžetu.
Ielu seguma atjaunošana Rīgas centrā izmaksās gandrīz pusi no šogad paredzētā budžeta
Rīgas Domes Satiksmes departamenta (RDSD) rīcībā 2017 gadā ir 25.3 miljoni EUR, no kuriem 22.8 miljoni EUR (2.92% no kopējā budžeta) paredzēti 1 178 km garā pilsētas ielu tīkla un citu transportbūvju uzturēšanai un remontiem. Tādējādi katram kilometram paredzēti apmēram 19 326 EUR. 2.5 miljoni EUR paredzēti RDSD darbības nodrošināšanai vien.
RDSD lielākie izdevumi šogad saistīti ar pilsētas transportbūvju uzturēšanu 19.1 milj. EUR apmērā. Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta informāciju, šogad plānots veikt ielu seguma periodiskās atjaunošanas darbus deviņās Rīgas centra ielās, kas kopā vien varētu izmaksāt ap 12 miljoniem EUR, bet Rīgā ir vairāki desmiti ielu, kurām nepieciešami nopietni remontdarbi.
Segums tiks atjaunots Brīvības ielā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam, Krišjāņa Valdemāra ielā no Kronvalda bulvāra līdz Skanstes ielai, Duntes ielā no Skanstes līdz Laktas ielai, Elizabetes un Stabu ielās visā to garumā, Dzirnavu ielā no Gogoļa ielas līdz Tērbatas ielai, Merķeļa ielā no Marijas ielas līdz Brīvības bulvārim, kā arī Lenču un Ganu ielās.
1.2 miljoni EUR paredzēti pilsētas ceļu horizontālo apzīmējumu uzturēšanai, apmēram tikpat arī lietusūdens kanalizācijas sistēmas maģistrālo kolektoru un sūkņu staciju uzturēšanai. Ceļa zīmju uzturēšanai piešķirti 758 563 EUR, bet velotransporta attīstības programmas nodrošināšanai 236 865 EUR.
Papildus RDSD budžetam, Rīgas dome šogad atvēlējusi nepilnus 54 miljonus EUR Dienvidu tilta celtniecības izmaksu segšanai.
Lai gan abās pilsētās tiek piešķirti ievērojami līdzekļi transportbūvju uzturēšanai, ar tiem īsti nepietiek esošo būvju pilnvērtīgai uzturēšanai, nemaz nerunājot par satiksmes infrastruktūras pilnveidošanu un izbūvi. Aktuāls jautājums, vai ar finansējuma palielināšanu vien būs līdzēts? Darbu organizācija un izpildes kvalitāte ir vēl viens sāpīgs temats. Ne velti svaigi uzklāta asfalta uzlaušana, jo jālabo pazemes komunikācijas, ir jau kļuvusi par folklorizētu parādību.
Brīvības iela Rīgā Foto: iAuto.lv