OCTA nozares zaudējumi pērn sasniedza 4,5 miljonus eiro

Pēc provizoriskiem datiem, OCTA nozares zaudējumi pērn sasniedza 4,5 miljonus eiro, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

2014.gada 12 mēnešos kopējais ceļu satiksmes negadījumu (CSNg) skaits, par kuriem ir iesniegti zaudējumu pieteikumi apdrošināšanas sabiedrībās, sasniedza 31 152, kas salīdzinājumā ar aizpērno gadu ir saglabājies 2013.gada līmenī. No visiem pērn reģistrētajiem apdrošināšanas gadījumiem 28 691 apdrošināšanas gadījums ir noticis Latvijā, savukārt ārvalstīs noticis 2461 apdrošināšanas gadījums, kas ir 7,9% no visiem reģistrētajiem gadījumiem. Valstis, kurās reģistrēts vislielākais apdrošināšanas gadījumu skaits, ir Vācija (556 apdrošināšanas gadījumi), Lietuva (298), Krievija (271) un Polija (195).

Eiro Foto: iAuto.lv

Uz saskaņoto paziņojumu pamata pagājušajā gadā reģistrēti 19 894 CSNg, kas ir par 0,37% vairāk nekā gadu iepriekš. Apkopojot datus par CSNg skaitu, kas notikuši pēdējos sešos gados un reģistrēti uz saskaņoto paziņojumu pamata, var secināt, ka ar katru gadu šo CSNg īpatsvars kļūst aizvien lielāks, tādējādi arvien pieaug saskaņoto paziņojumu izmantošanas popularitāte CSNg reģistrēšanai. Salīdzinājumam, 2009.gadā CSNg, kas reģistrēti ar saskaņoto paziņojumu, īpatsvars ir bijis 53,4%, 2012.gadā – 61,6%, 2013.gadā – 63,7%, savukārt 2014.gada 12 mēnešos – 63,9%.

Pērn apdrošināšanas sabiedrībās un LTAB, kas administrē Garantijas fondu, iesniegti kopā 38 849 zaudējumu pieteikumi, kas ir par 1117 jeb 2,9% mazāk nekā 2013.gadā. Saistībā ar 2014.gada un iepriekšējo gadu zaudējumu pieteikumiem ir pieņemti 39 652 lēmumi par apdrošināšanas atlīdzības izmaksām par kopējo summu 36,06 miljoni eiro, kas ir par 381 788 eiro jeb 1,2% vairāk nekā aizpērn. Vislielākā atlīdzību lēmumu summa tika izmaksāta par transportlīdzekļu bojājumu un bojāejas zaudējumu atlīdzināšanu, kas kopā sasniedza gandrīz 79% no kopējās atlīdzību summas.

Vidējās atlīdzības izmaksas lielums par apdrošināšanas gadījumu pērn bija 1078 eiro, kas, salīdzinot ar 2013.gadu, ir palielinājusies par 0,7%. Tomēr vidējais atlīdzības izmaksas lielums par ārzemēs notikušajiem CSNg joprojām ir augsts – trīs reizes lielāks nekā vidējais atlīdzības izmaksas lielums, kas tiek izmaksāts par Latvijā notikušajiem CSNg, – 897 eiro Latvijā un 2950 eiro ārvalstīs.

Attiecībā uz atlīdzību izmaksām no Garantijas fonda, kas sedz zaudējumu atlīdzības saskaņā ar OCTA likuma un starptautisko normatīvo aktu prasībām, 2014.gadā par 981 apdrošināšanas gadījumu ir pieņemti 1137 lēmumi par kopējo summu 2,55 miljoni eiro, kas ir par 107,7% vairāk nekā gadu iepriekš. “Palielinājums ir saistīts ar to, ka Garantijas fondam jāveic atlīdzības izmaksas apdrošinātāja “Balva” vietā ārvalstu CSNg gadījumos,” skaidroja Stengrevics, piebilstot, ka tādējādi vidējās izmaksas lielums uz vienu apdrošināšanas gadījumu 2014.gada 12 mēnešos bija 2597 eiro, kas ir palielinājies par 46,6%.

Stengrevica vērtējumā, pozitīva pērn novērota tendence ir augušais nopelnīto prēmiju apmērs. 2014.gadā nopelnītās prēmijas sasniedza 46,5 miljonus eiro. Salīdzinājumam – 2013.gadā nopelnītās prēmijas bija 40,3 miljoni eiro. Pieaugums ir gan uz apdrošināšanas cenu kāpuma rēķina, gan citu iemeslu dēļ – ir vairāk apdrošināto, ir vairāk transportlīdzekļu tehnisko apskati izgājušo, ir mainījies līgumu sadalījums. “Šķiet, ka ekonomika atdzīvojas, to var nedaudz just. Tomēr runājam par nelielām lietām,” sacīja LTAB vadītājs.

Stengrevics vērsa uzmanību, ka ir mainījies līgumu sadalījums. Nozīmīgāko daļu ieņem trīs mēnešu līgumi un gada līgumi. Šo līgumu veidi vienmēr savā starpā konkurējuši, bet vēsturiski viena gada līgumu tomēr vienmēr bijis vairāk. Tagad pirmoreiz trīs mēnešu līgumu īpatsvars nedaudz pārsniedza gada līgumu skaitu. Pagājušajā gadā trīs mēnešu līgumi veidoja 42,3%, gada līgumi – 42,1%, bet līgumi ar citu termiņu ir salīdzinoši reti.

Pēc LTAB valdes priekšsēdētāja domām, tā nav iepriecinoša tendence, jo no apdrošinātāju viedokļa un arī no cietušā puses ir labāk, ja visi ir apdrošināti 100% un uz ilgāku termiņu, jo tad ir mazāk iespēju, ka tiks aizmirsts iegādāties apdrošināšanu. Var būt arī situācija, ka cilvēks nebrauc regulāri, taupa uz apdrošināšanu, bet, ja viņam rodas nepieciešamība kaut kur aizbraukt, tad steidzamā situācijā pirmā lieta var nebūt meklēt apdrošināšanu, bet braukt. “No sabiedrības viedokļa labāk būtu, ja visi būtu visu gadu apdrošināti,” sacīja Stengrevics, vienlaikus atzīstot, ka “dzīve ir dzīve” un ka cilvēki var nevēlēties uzreiz šķirties no lielākas naudas summas.

LTAB dati rāda, ka piekritušās atlīdzības 2014.gadā bija 35,5 miljoni eiro. 2013.gadā piekritušās atlīdzības bija gandrīz 30 miljoni eiro. Kāpums saistīts arī ar rezervju palielināšanu, kas izriet no normatīvu izmaiņām par nemateriālajiem zaudējumiem.

Jau ziņots, ka pērn pieņemtie Ministru kabineta noteikumi paredz iespējas ceļu satiksmes negadījumos cietušajai personai saņemt būtiski lielākas atlīdzības par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem papildus tām summām, kas tiek izmaksātas par avārijās cietušajām personām, atlīdzinot materiālos zaudējumus pašiem cietušajiem, viņu tuviniekiem un valstij. Jaunie noteikumi vairs nenosaka maksimāli pieļaujamo apdrošināšanas atlīdzības limitu, bet paredz iespēju katrā gadījumā individuāli noteikt apdrošināšanas atlīdzības apmēru, par pamatu ņemot vienotus kritērijus.

OCTA nozare ar zaudējumiem ir strādājusi gandrīz nemainīgi kopš 2004.gada. 2013.gadā OCTA nozares zaudējumi bija 3,7 miljoni eiro, 2012.gadā – 2,76 miljoni eiro, 2011.gadā – 2,72 miljoni eiro.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.