LAU: Sāls ir efektīvākais slīdamības samazināšanas reaģents uz asfalta autoceļiem

Sāls ir efektīvākais slīdamības samazināšanas reaģents asfalta seguma autoceļiem, un to izmanto arī citās Eiropas valstīs, kā arī ASV un Kanādā, kas saistīts ar to, ka šī materiāla funkcionālās īpašības ir sabalansētas ar tehnoloģiskajām izmaksām, aģentūrai LETA pauda VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” (LAU) Tehnoloģisko procesu attīstības daļas vadītājs Raitis Šteinbergs.

Viņš minēja, ka sāls jeb nātrija hlorīds ir pietiekami izplatīts un brīvi pieejams un ir piemērots uz autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām ar relatīvi lielu braukšanas ātrumu un augstu satiksmes intensitāti.

Šteinbergs skaidroja, ka smiltis vai šķembas slīdamības samazināšanai tiek izmantotas uz autoceļiem vietās ar zemusatiksmes intensitāti, kurās brauktuve tiek uzturēta ar sniega kārtu jeb netiek attīrīta no sniega, kā arī pie stabiliem laika apstākļiem un zemas temperatūras.

Kompānijas Tehnoloģisko procesu attīstības daļas vadītājs atzīmēja, ka šāda prakse raksturīga Skandināvijas valstu ziemeļu reģioniem.

“Latvijas klimatiskajos apstākļos, kad ir biežas gaisa temperatūras svārstības ap nulli, kā pamata slīdamības samazināšanas metodi uz intensīvāk noslogotajiem autoceļiem lietot smilts vai šķembu kaisīšanu būtu neefektīvi. Pirmkārt, satiksmes ietekmē šķembas vai smilts uz brauktuves virsmas ilgi neturētos, otrkārt, izmantojot šķembas, paaugstinās risks nodarīt bojājumus transportlīdzekļu virsbūvei. Treškārt, tas būtu dārgāk, jo viena un tā paša posma nokaisīšanai būtu nepieciešams lielāks apjoms materiāla,” sacīja LAU pārstāvis.

LAU ziemas dienesta automašīnas ir aprīkotas ar priekšējo sniega lāpstu, sānu lāpstu un kaisītāju, kas ļauj regulēt kaisāmās sāls daudzumu un kaisīšanas joslas platumu. Autoceļu uzturētājs ir samazinājis kaisīšanas joslas platumu, lai efektīvāk izmantotu kaisāmā sāls daudzumu. Samazinot kaisīšanas joslas platumu, satiksmes drošība tiek nodrošināta iepriekšējā līmenī, bet tiek samazināti izdevumi un kaitējums videi. LAU ziemas dienesta automašīnas vienlaicīgi var veikt autoceļa un nomales attīrīšanu no sniega un brauktuves apstrādi ar sāli, ar vienu iekraušanas reizi nokaisot autoceļus līdz 70 kilometru garumā, norādīja Šteinbergs.

Pagājušā gada februārī Saeimas Vides un klimata apakškomisija skatīja iedzīvotāju iniciatīvu ierobežot sāls kā pretslīdes materiāla izmantošanu. Komisija norādīja, ka atteikties no sāls izmantošanas uz ielām pilnībā nav iespējams un toreiz nolēma vērsties Rīgas domē, mudinot strādāt pie mazāka apjoma sāls izmantošanas.

Otrdien priekšlikumu skatīja Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja. Pēc tam Rīgas domē nolemts veidot atsevišķu darba grupu, kas meklēs risinājumus, kā samazināt sāls lietošanu Rīgas ielās ziemas sezonas laikā.

Grupas izveidošana ir reakcija uz sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar sāls daudzumu ziemas sezonā Rīgas ielās, kas nelabvēlīgi ietekmē gan gājējus, gan mājdzīvniekus, gan vidi.

Darba grupai uzdots apzināt, kuras zonas pilsētā varētu būt tās, kur sāls netiek izmantota vispār, piemēram, sabiedriskā transporta pieturas, kā arī apspriest citas iniciatīvas, kas būtu vērstas uz sāls negatīvās ietekmes samazināšanu.

Kā viena no lielākajām problēmsituācijām tiek minēta ietvju pārmērīga kaisīšana ar sāli. Lai mazinātu sāls izmantošanu uz ietvēm, ir plānots izstrādāt ieteikumus ietvju tīrīšanai, un veikt komunikācijas kampaņu sāls izmantošanas samazināšanai.

Tiek apsvērti arī grozījumi saistošajos noteikumos, kas atvieglotu ietvju tīrīšanu, vienlaikus ierobežojot sāls izmantošanu.

Vairākas idejas, kā risināt sāls situāciju pilsētā, izteikuši arī Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti, uzklausot Satiksmes departamenta ziņojumu par sāls izmantošanu pilsētā. Piemēram, izmantojot sāli, pievērst uzmanību apstādījumu un koku pasargāšanai.

Tika rosināts izveidot īpašus norobežojumus ap koku stumbriem, lai sniegs kopā ar sāli nenokļūtu uz koku saknēm. Tāpat tiek aicināts pievērst īpašu uzmanību pētījumu kvalitātei, kas runā par sāls izmantojumu ielu tīrīšanā, lai pārliecinātos, ka lēmumi, kas ietekmē pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti un vidi, tiek balstīti zinātniskos un kritiski izvērtētos pētījumos.

Tāpat tika diskutēts par izmaksām, kādas rastos, ja sniegu pastiprināti izvestu nevis kaisītu ar sāli, un arī par to, ja kaisīšanai izmantotu smiltis.
 

Foto: iAuto.lv

Dalies:

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *