Vai policija ceļu satiksmes negadījumu izskata pēc būtības? (+ foto)

Portālā iAuto.lv vērsās kāds lasītājs, kurš ir neizpratnē par policijas lēmumu, izskatot ceļu satiksmes negadījumu Krasta ielā, Rīgā. Saskaņā ar lasītāja teikto, negadījuma vaininieks ir autovadītājs, kas piebraucis kas no otrās joslas centies tikt ceturtajā, tomēr policija lēmusi citādāk.

Iveco autovadītājs uzskata, ka šajā situācijā Volkswagen T5 Caravelle vadītājs nav ievērojis vairākus Ceļu Satiksmes likuma un Ceļu Satiksmes noteikumu punktus. Spriežot pēc autovadītāja paskaidrojuma ceļu policijai, Volkswagen vadītājs nav ievērojis šādus normatīvus:

Ceļu Satiksmes likums:

19. pants: Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības

• (1) Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.
• (3) Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.
• (4) Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Ceļu Satiksmes noteikumi:

• 25.pants: Transportlīdzekļa vadītājam ir šādi pienākumi: 25.3. darīt visu iespējamo, lai netiktu apdraudēti citi ceļu satiksmes dalībnieki, it sevišķi mazāk aizsargātie (gājēji un velosipēdu vadītāji);
• 68. Pārkārtojoties transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzek­ļiem, kas, nemainot braukšanas virzienu, brauc blakus. Vienā virzienā braucošiem transportlīdzekļiem pārkārtojoties vienlaikus, transportlīdzekļa vadītājam jādod ceļš transportlīdzeklim, kas atrodas pa labi.
• 79. Ja ir iekārtota bremzēšanas josla, transportlīdzekļa vadītājam, kurš paredzējis nogriezties, laikus jāpārkārtojas braukšanai minētajā joslā, un transport­līdzekļa vadītājs drīkst samazināt braukšanas ātrumu, tikai atrodoties uz tās.
• 292. Horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948. ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Horizontālie apzīmējumi ir šādi:
  • 292.1. 920. ceļa apzīmējums – nepārtraukta līnija – sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai. Plata līnija atdala velojoslu no pārējo mehānisko transportlīdzekļu brauktuves vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkota velojosla;
  • 295. 920. un 921. ceļa apzīmējuma līnijas šķērsot aizliegts, izņemot 920. ceļa apzīmējuma līniju gadījumos, kad tā lietota, lai apzīmētu stāvvietas robežas, vai sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, lai atgrieztos savā braukšanas virziena pusē.

Uz Iveco vadītāju šajā situācijā attiecas Ceļu Satiksmes noteikumu pants, kas norāda uz situācijām, kad autovadītājs drīkst atrasties trešajā joslā, braucot pa ceļu ar trīs vai vairāk braukšanas joslām vienā virzienā apdzīvotās vietās:

• 86. Apdzīvotās vietās, ja bezsliežu transportlīdzekļu braukšanai vienā virzienā ir trīs vai vairākas joslas, kreisajā malējā joslā atļauts iebraukt tikai šādos gadījumos:
  • 86.1. ja citas braukšanas joslas ir aizņemtas;
  • 86.2. lai nogrieztos pa kreisi vai apgrieztos braukšanai pretējā virzienā;
  • 86.3. lai apturētu transportlīdzekli uz vienvirziena ceļa.

Tomēr Valsts policija lēmumā par ceļu satiksmes negadījuma izraisīšanu ir atzinusi tieši Iveco vadītāju, pamatojoties uz Ceļu satiksmes noteikumu 105. pantu par distances ievērošanu:

• 105. Transportlīdzekļa vadītājam atkarībā no braukšanas ātruma jāizvēlas tāda distance, lai, priekšā braucošajam transportlīdzeklim bremzējot, būtu iespējams izvairīties no sadursmes, kā arī jāizvēlas tāds intervāls, kas nodrošina ceļu satiksmes drošību.

Šāds Valsts policijas lēmums vedina uzskatīt, ka ceļu satiksmes negadījums nav izskatīts pēc būtības, vai arī Iveco vadītājs savā paskaidrojumā sniedzis nepatiesu liecību par notikušā apstākļiem. iAuto.lv rīcībā nav otra ceļu satiksmes negadījumā iesaistītā autovadītāja paskaidrojums par notikušā apstākļiem, tāpēc šādu policijas lēmumu nevar vērtēt viennozīmīgi. Bet, ja Iveco vadītāja paskaidrojums ir patiess, tad gan nākas uzdot jautājumus par to, kā un cik godprātīgi Valsts policija izvērtē ceļu satiksmes negadījumus, un vai to ‘norakstīšana’ uz distances neievērošanu nav ar mērķi atrisināt lietu pēc iespējas ātrāk, nevis pēc būtības.

Raksti komentāros savu viedokli par šo situāciju!