“Auto asociācija” uzstās uz autoservisu licencēšanu

Auto asociācija” stingri uzstās uz autoservisu licencēšanu, lai gan saprot, ka tas varētu paaugstināt pakalpojuma cenas un kopumā samazināt šajā nozarē strādājošo skaitu teju uz pusi, aģentūrai LETA norāda asociācijas viceprezidents Ingus Rūtiņš.

Tomēr tad nozarē strādātu tikai kvalificēti speciālisti, nevis nemācīti neprofesionāļi, par kuru pieļautajām kļūdām tagad spiesti maksāt paši klienti.

Viņš skaidro, ka sertifikācija nav pašmērķis, bet gan instruments, lai tirgū būtu kārtība, lai tirgus dalībnieki uzņemtos adekvātu atbildību pret klientiem par darbu, kuru viņi veic. “Runa ir par to, vai serviss sniedz atbilstošu pakalpojumu, vai tas savā uzņēmējdarbībā ir godīgs vai negodīgs,” uzsver viceprezidents.

Pagājuši 20 gadi, un tirgus pats sevi noregulēt nav spējis. “Bardaks” kļūstot aizvien lielāks, un tas īpaši turpinājis pieaugt pēckrīzes periodā. “Tirgū spiežas arvien jauni un jauni dalībnieki, taču ir skaidrs, ka vietas visiem nepietiks, tāpēc rodas manipulācijas un krāpniecības. Jaunais nes līdzi savus spēles noteikumus – ne tos labākos, lai varētu darboties jau tā piesātinātajā tirgū,” situāciju raksturo eksperts.

Uzņēmējs kļūšot nekonkurētspējīgs, ja viņš viens pats izkāps ārā no pelēkās zonas. Uzņēmums varot kļūt mazliet baltāks, bet, ja serviss, kurš nodokļus maksājis no 300 eiro un pēkšņi sāks tos maksāt 800 eiro apmērā, tad tas jau būšot letāli. “Tad mēs nonākam pie stāsta par visu servisu sertificēšanu un licencēšanu – kaut kāda veida atbilstības novērtēšanu, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav burvju nūjiņa, kas var to sakārtot. VID arī nav pienākums izstāvēt līdzi katram uzņēmumam. Ir jābūt sistēmai, kas šos uzņēmējus organizē. Kamēr šāda sistēma nebūs radīta, tikmēr ne ar kādām represijām, piemēram, policiju, tirgū kārtību neieviesīsim,” secina Rūtiņš.

Ar Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvjiem saruna asociācijas pārstāvjiem bijusi tikai vienu reizi – bijis liels apaļais galds, kurā asociācijai bija iespēja izteikties un informēt, kāda ir faktiskā situācija un kas būtu jādara. “Tad tika sadalīti mājasdarbi – kaut kas mums, kaut kas VID, kaut kas EM, arī apdrošinātājiem. Visi savus mājasdarbus izdarīja, vienīgi varbūt ministrija – nē. Tās pārstāvji solīja papētīt citu valstu pieredzi. Secinu, ka tas nav izdarīts, jo nākamais solītais pasākums tā arī nav noticis, lai arī kopš pirmās tikšanās reizes pagājis vairāk nekā pusgads. Esam EM aizsūtījuši vēl vienu vēstuli,” skaidro eksperts.

Viņš gan atzīst, ka pa šo laiku ir nomainījies ekonomikas ministrs, turklāt Latvijas ministriem ir jāpilda ES prezidentūras pienākumi, taču autoservisa tirgū jau situācija tāpēc labāka nepaliekot.

“Tiek izmestas replikas, ka diskusijas par nākamā gada budžetu būs smagas. Tāpat tiek runāts par to, ka šī gada budžets nepildās, un gan jau kaut kādas korekcijas būs jāveic. Tad ir skaidrs, ka kāds “backgroundā” budžetu rēķina un saprot, ka situācija nav forša. Tad gribētu teikt, ka autoservisa tirgus arī būtu viena joma, kur vajadzētu parēķināt ieguvumus, un negrābstīties gar degvielas akcīzes celšanu vai gar vēl kaut ko,” strikts ir Rūtiņš.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.