Pretstatā Eiropas stingri paustajam kursam par pilnīgu atteikšanos no iekšdedzes dzinējiem, Ķīnas valdība nolēmusi stimulēt ar benzīna un dīzeļa motoriem aprīkotu transportlīdzekļu tirdzniecību.
Patiesībā arī Ķīna autobūves nākotni redz elektrifikācijā, tomēr pašreizējā situācija liek atkāpties no iepriekš pieņemtajiem plāniem. Sarežģītā situācija ar Covid-19 un stingrajiem pasākumiem attiecībā uz mājsēdi samazinājusi automobiļu ražošanu un pārdošanu tiktāl, ka bija nepieciešami pasākumi, kas šo procesu atkal atdzīvinātu, raksta vācu izdevums Automobilwoche.
Lai to panāktu, Ķīnas valdība samazinājusi nodokļa likmi transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem ar darba tilpumu līdz diviem litriem no desmit līdz pieciem procentiem, savukārt nosacījumi attiecībā uz tā sauktajiem jaunās enerģijas transportlīdzekļiem (tīri elektriskajiem automobiļiem un no elektrotīkla uzlādējamiem hibrīdiem) paliek bez izmaiņām, kas nozīmē, ka pašreizējais nodokļu samazinājums samazina priekšrocības elektromobilitātei.
Eiropas Savienība pieturas pie plāna par pilnīgu atteikšanos no ICE, tādēļ izdevums bažījas, ka Ķīna varētu izmantot šo situāciju un pārņemt Eiropas vadošo lomu kā modernu iekšdedzes dzinēju izstrādātājai. Par to liecina Ķīnas pēdējā laika aktivitātes ICE dzinēju izstrādes pētniecības un rūpniecības jomā, kamēr daudzi Eiropas vadošie autobūves uzņēmi jau pasludinājuši par pilnīgu pāreju uz elektriskajiem transportlīdzekļiem tuvākajā desmitgadē vai atteikšanos no investīcijām jaunu ICE dzinēju izstrādē.
Kā zināms, ES jaunu benzīna, dīzeļa vai hibrīdautomobiļu reģistrācija atļauta tikai līdz 2035.gadam, pēc tam mobilitāte būs jānodrošina ar bateriju transportu.
Foto: Ekrānbilde no Youtube.com