Elektroautomobiļi pasludināti par pasaules glābējiem, taču OECD eksperti jau domā, kā aizliegt to pārvietošanos pilsētas ielās. Iemesls – daudz smagākie elektroautomobiļi rada daudz lielākus smalko putekļu daļiņu izmešus.
Vācu izdevums Focus.de raksta par problēmu, kas jūsmotājiem par videi draudzīgajiem elektroautomobiļiem nebija ienākusi prātā. Minētais izdevums vēsta, ka kamēr elektroautomobiļu pirkšanas bums Vācijā vēl tikai uzņem apgriezienus, barojoties no ES iecerēm no 2025.gada (Euro 7) praktiski izņemt no aprites parastos benzīna un dīzeļa automobiļus, eksperti jau sit trauksmes zvanu, brīdinot par briesmām, kas sagaida pilsētu iedzīvotājus.’
Briesmas OECD eksperti saredz smalkajos putekļos, jo tikai daļa šo izmešu rodas paša degvielas sadegšanas procesa rezultātā. Pētījumi jau sen ir pierādījuši, ka riepu, bremžu un ceļa virsmas nodilums arī būtiski veicina smalko putekļu piesārņojumu, kas pēdējā laikā procentuāli ir pieaudzis, neraugoties uz tīrāku transportlīdzekļu skaita pieaugumu. Galu galā mūsdienu automašīnās ne tikai dīzeļa, bet arī benzīna dzinēji ir aprīkoti ar filtru, kas neļauj mazākajām daļiņām izkļūt vidē.
Vainīgi ir uzlādējamie hibrīdi un pilnībā elektriskie transportlīdzekļi, kas sver ievērojami vairāk nekā parastie ar benzīnu un dīzeļdegvielu darbināmie automobiļi. Smagākus tos dara akumulatori, kas uzglabā enerģiju motora darbināšanai. Piemēram, kompaktās klases elektroautomobilis Volkswagen ID.3 sver 1,8 tonnas, līdz ar to tas vairāk noslogo riepas un ceļa virsmu. To apliecinājis arī riepu izgatavotājs Michelin, kas norāda mazāku dzīves ciklu elektroautomobiļu riepām, uzsverot ne tikai lielāko šo transportlīdzekļu svaru, bet arī lielo griezes momentu, kas pieejams kolīdz tiek uzsākta gaita.
Taču ir arī labā ziņa – bremžu nodilums ir ievērojami mazāks, jo lielāko daļu ātruma elektroautomobilis dzēš izmantojot reģeneratīvo bremžu sistēmu un bremžu kluči tek izmantoti tikai nelielai daļai spēcīgu bremzēšanas procesu.
Tīras vides piekritēji vēlas jaunus smalko putekļu emisiju noteikumus, jo līdz šim uzmanība tika pievērsta tikai tiem izmešiem, kas rodas degšanas procesā.
“Kaut arī mehānisko transportlīdzekļu izplūdes daļiņu emisijas standarti visā pasaulē kļūst stingrāki, ar izplūdes gāzēm nesaistītās PM emisijas joprojām ir lielā mērā neregulētas. Pēdējos gados ir palielinājies PM emisiju īpatsvars no avotiem, kas nav izplūdes gāzu avoti, jo šajā periodā ievērojami samazinājies PM izmešu daudzums, ”teikts OECD pētījumā.
Pašreizējie aprēķini liecina, ka pilsētas pasažieru satiksme līdz 2050. gadam vairāk nekā dubultosies. Tas nozīmē, ka pieaugs arī elektrificēto automobiļu radīto smalko putekļu daļiņu daudzums un neraugoties uz tehnoloģiju progresu, šī problēma paliks kā izaicinājums nākotnes satiksmes organizētājiem.
Protams, nevar vainot tikai elektromobiļus – eksperti norāda, ka svarīga loma ir arī citiem izmešu avotiem, piemēram, rūpniecības iekārtām, privātmāju apkurei, lauksaimniecībai un smago preču satiksmei. Arī koksnes apkures sistēmas, kamīna krāsnis un citas nelielas apsildes sistēmas privātās mājsaimniecībās ievērojami veicina putekļu piesārņojumu, it īpaši, aukstāka laika periodā.
Citi NOx un smalko putekļu avoti pilsētās ir dažādas rūpniecības iekārtas un elektrostacijas, kā arī apstrādes rūpniecība, kas ir īpaši nozīmīga vietējā gaisa piesārņojuma uzturēšanā.
Tomēr lielpilsētu teritorijās un pilsētās ceļu satiksme ir “neapstrīdams galvenais NOx piesārņojuma avots un arī milzīgs smalku putekļu avots bremžu, riepu un ceļa seguma nodiluma dēļ”, uzsver Vācijas Federālās vides aģentūras (UBA) eksperts Ute Dauerts.
Volkswagen ID.3 Foto: Publicitātes attēls