Trešdien, kad Eiropas ceļu policijas tīkls visās dalībvalstīs vienlaicīgi rīkoja atļautā braukšanas ātruma kontroles maratonu, uz Latvijas autoceļiem par ātruma pārsniegšanu tika noformēti 408 protokoli, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.
Līdz ar to ātruma kontroles maratona laikā pieķerto “skrējēju” skaits ir bijis ievērojami lielāks, nekā dienu iepriekš, kad par ātruma pārsniegšanu autovadītājiem tika noformēts 251 protokols. Vēl dienu iepriekš – pirmdienā – policisti par ātruma pārsniegšanu noformēja 229 protokolus.
Ar ātruma kontroles maratonu ceļu policija vēlējās pievērst sabiedrības uzmanību, ka atļautā braukšanas ātruma pārsniegšana rada bīstamību drošai ceļu satiksmei.
Tikmēr AS “Latvijas valsts ceļi” (LVC) veiktie vidējā braukšanas ātruma mērījumi liecina, ka pēdējo triju gadu laikā ir samazinājies to autovadītāju īpatsvars, kas izvēlas braukšanas ātrumu virs 90 kilometriem stundā, aģentūrai LETA pavēstīja uzņēmumā.
2014.gadā tādu bija puse no visiem autovadītājiem, 2015.gadā 49%, bet 2016.gadā – 46%.
Savukārt ceturtdienas rītā vidējais braukšanas ātrums pārsniedza maksimāli atļauto uz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, izņemot Rīgas apvedceļu A4 (Baltezers-Saulkalne). No tiem vislielākais vidējais braukšanas ātrums bija uz Liepājas šosejas (A9) aiz Saldus – 103,4 kilometri stundā.
Vidējais braukšanas ātrums attiecas uz vieglo autotransportu un tiek mērīts katru dienu uz valsts galvenajiem autoceļiem satiksmes uzskaites punktos ar ātruma sensoriem.
Foto: iAuto.lv