Latvijas lietotu automobiļu tirgus 2016. gadā nav piedzīvojis būtiskas izmaiņas, izņemot to, ka 2016. gadā ir par 11% mazāk reģistrēti vieglie pasažieru automobiļi
Pirktākie lietotie auto pērn bija “Volkswagen” ar 6636 reģistrētiem automobiļiem, kam seko “Volvo” ar 6163 importētiem automobiļiem, bet trešajā vietā bija “Audi” ar 5552 automobiļiem, liecina Auto asociācijas apkopotā informācija.
Ceturtajā vietā bija zīmola “BMW” auto ar 5050 vienībām. Šie četri zīmoli veido vairāk nekā 50% no visām lietotu vieglo pasažieru automobiļu pirmajām reģistrācijām. Populārāko modeļu augšgalā kā piektais topā ir iekļuvis arī “Opel”.
Kā norāda asociācijas projektu vadītājs Pēteris Rubulis, salīdzinot ar 2015.gadu, modeļu tops nav piedzīvojis īpašas izmaiņas. Topu ir pametis “Volvo S60”, kura vietu ieņēmis “Volvo XC90”.
Vidējais importētā automobiļa vecums ir pieaudzis no 9,7 gadiem uz 9,8 gadiem, atzīmē Rubulis. “Pieaugums nav liels, bet, ņemot vērā reģistrāciju skaita samazināšanos un vidējā vecuma palielināšanos, varam secināt, ka samazinājums ir bijis to automobiļu segmentā, kas jaunāki par desmit gadiem. To apliecina arī automobiļu sadalījums pa vecuma grupām. Var uzskatāmi redzēt, ka gandrīz puse jeb 44% no visiem importētajiem automobiļiem ir vairāk nekā desmit gadus veci.”
Pērn importēto vieglo automobiļu vidū palielinājies ar dīzeļdegvielu darbināmu automobiļu īpatsvars, un tas sasniedz jau 83,4% no visiem importētajiem vieglajiem automobiļiem, kas ir par 2,4% vairāk nekā gadu iepriekš.
“Palielinoties vidējam vecumam un dīzeļa automobiļu īpatsvaram, var secināt, ka Latvijā ieplūst Rietumeiropā resursus izsmēluši ar dīzeļdegvielu darbināmi automobiļi, kuru uzturēšana vairs nav rentabla – jāmaina cieto daļiņu filtri, atgāzu recirkulācijas sistēmas, augstspiediena sprauslas un citas komponentes. Nereti Latvijā šo sistēmu nomaiņas vietā praktizē to amputāciju ar saukli – “Tas jau vajadzīgs autoražotājam, nevis braucējam!”,” stāsta Rubulis.
Auto asociācijas pārstāvis arī uzsver, ka dīzeļdzinējs kopumā cilvēkam ir kaitīgākais, jo bez bieži apspriestā CO2, dīzeļautomobilim sadedzinot degvielu, rodas cietās daļiņas, nesadegusī degviela un slāpekļa oksīds, kas nepaceļas atmosfērā kā CO2, bet to ieelpo cilvēki. Šie ir vistiešākie veselības traucējumu un plaušu slimību cēloņi. Iespējams, ka laikā, kad automobiļu nodokļu politika tiek pārkārtota, lai patērētājs izvēlētos videi draudzīgāku transportlīdzekli, būtu īstais laiks sākt tehnisko kontroli cieto daļiņu filtriem un pārējām amputētajām sistēmām, kas palīdz samazināt kaitīgo izmešu nonākšanu vidē.
Procentuāli maznozīmīga, bet pozitīva tendence 2016.gadā ir elektromobiļu un spraudņa hibrīdu imports. Reģistrēti 15 elektromobiļi un četri spraudņa hibrīdi, kas darbināmi ar elektrību un benzīnu. Visi četri reģistrētie spraudņa hibrīdi bija “Opel Ampera” automobiļi. Elektromobiļu imports gan sastāvēja no vairākiem zīmoliem – astoņiem “Nissan Leaf”, diviem “BMW I3”, diviem “Ford Focus”, diviem “Tesla Model S” un viena “Citroen C-Zero”.
Rubulis atgādina, ka visi iepriekš minētie elektromobiļu un spraudņa hibrīdi ir atbrīvoti no ekspluatācijas nodokļa, jo no 2017.gada 1.janvāra stājās spēkā nodokļu likmes pēc CO2 izmešu daudzuma, un automobiļi ar CO2 daudzumu 50 grami un kilometru ir atbrīvoti no šī nodokļa.
1 AUDI A4 2 274
2 VW PASSAT 2 031
3 AUDI A6 1 856
4 BMW 3-SERIES 1 776
5 VW GOLF 1 612
6 BMW 5-SERIES 1 594
7 VOLVO V70 1 577
8 OPEL ZAFIRA 1 181
9 OPEL ASTRA 945
10 VOLVO XC90 874
Foto: iAuto.lv