Latvijā un Lietuvā sāk lietas aizdomās par kukuļdošanu; aiztur “Latvijas tiltu” valdes priekšsēdētāju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 16.jūnijā ir sācis kriminālprocesu par Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumu būvniecības jomā, pavēstīja KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Viņš informēja, ka kriminālprocess ir saistīts ar iepriekš Lietuvā sākto kriminālprocesu, kurā kukuli devis kāds Latvijas uzņēmējs. Lietuvā kompānijas “Latvijas tilti” valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši “Latvijas tiltu” darbinieki.

Kā piektdien preses konferencē sacīja Streļčenoks, sadarbībā ar Lietuvas īpašas izmeklēšanas dienestu ilgstošā laika periodā, operatīvās darbības iegūstot informāciju, tika sākti divi kriminālprocesi. Viens kriminālprocess sākts Lietuvā, tajā iesaistīta Lietuvas amatpersona un Latvijas uzņēmējs. Otrs kriminālprocess sākts Latvijā 16.jūnijā, veicot virkni procesuālo darbību, vairāk nekā 20 kratīšanu, izņemot datortehniku, telefonus un naudas līdzekļus vairāk nekā 300 000 eiro apmērā.

Kā sacīja Streļčenoks, Latvijā sāktajā kriminālprocesā ir iesaistīts viens no valstī vadošajiem būvniecības uzņēmumiem, taču kompānijas nosaukumu viņš neatklāja. Kopumā esot aizturētas sešas personas Latvijā un divas personas Lietuvā. Patlaban procesa virzītājs lemj par drošības līdzekļu piemērošanu aizturētajiem, piebilda Streļčenoks.

Pēc KNAB vadītāja teiktā, Latvijā sāktajā kriminālprocesā figurē gan ļaunprātīga dienesta stāvokļa izmantošana, gan kukuļa došana, gan kukuļa ņemšana, gan dienesta viltojums. Streļčenoks norādīja, ka personas sadarbojas un sniedz liecības. Vairāk detaļu Streļčenoks neizpauda, jo patlaban vēl notiek procesuālas darbības.

“Latvijas tiltu” māteskompānijas “LNK Industries” valdes loceklis Davids Lipkins pastāstīja, ka KNAB veiktās izmeklēšanas darbības pret “LNK Industries” darbiniekiem veiktas saistībā ar Rīgas domes iepirkumu par papildu darbiem Salu tilta rekonstrukcijā.

Lipkins skaidroja, ka Salu tilta rekonstrukcijai bija divi iepirkumi – “lielais konkurss” par tilta rekonstrukciju vairāk nekā astoņu miljonu eiro vērtībā, kā arī “mazais konkurss” par papildu darbiem, tostarp gājēju galerijas rekonstrukciju, aptuveni pusotra miljona eiro vērtībā. KNAB izmeklēšana esot saistīta ar pēdējo no tiem.

Lipkins apstiprināja, ka KNAB aizturējis četrus “LNK Industries” darbiniekus uzņēmuma darba vietā.

Neoficiāla informācija liecina, ka KNAB, iespējams, aizturējis Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Uģi Brožu. Šo informāciju Streļčenoks nekomentēja, norādot, ka to ne apstiprina, ne noliedz.

Lietuvā lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas “Latvijas tilti” valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu. Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši “Latvijas tiltu” darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta (STT) paziņojumā, “G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākas reizes devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu”, proti 9500 eiro robežu.

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Aizturēšanas operācijas un citas procesuālās darbības vienlaikus norisinājušās arī Latvijā. KNAB vienā no lielākajiem Latvijas biznesa koncerniem aizturējis sešas augstas amatpersonas, veicis aptuveni 20 kratīšanas, atrasti un izņemti izmeklēšanai svarīgi dokumenti un vairāk nekā 100 000 eiro skaidrā naudā, norāda STT, gan neminot ne aizturēto cilvēku uzvārdus, ne uzņēmuma nosaukumu.

Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkevičs, kas piektdien ieradies Klaipēdā, žurnālistiem apliecinājis, ka STT veicis kratīšanas arī Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas ģenerāldirektora Arvīda Vaitkus kabinetā, bet vairāk informācijas par to viņam pagaidām neesot.

Būvfirma “Latvijas tilti” saņēmusi vairākus Klaipēdas ostas pasūtījumus. Nesen tā kopā ar “Kaminera” grupas celtniecības uzņēmumu “Borta” uzvarēja 11,7 miljonu eiro vērtā konkursā par Klaipēdas ostas dienviddaļas padziļināšanu. Tā bija uzvarējusi arī 14,9 miljonu eiro vērtā kravu kompānijas “Bega” piestātņu izbūves konkursā, bet vēlāk no tā izstājās. 2013.gadā “Latvijas tilti” par 32,36 miljoniem eiro izbūvēja Klaipēdas ostas pasažieru termināļa piestātni.

Kā ziņots, jūnija sākumā “Latvijas tilti” kopā ar Lietuvas uzņēmumu “Borta” uzvarējusi Klaipēdas Valsts jūras ostas rīkotajā iepirkumā par Klaipēdas ostas Malku līča padziļināšanu un krasta aizsardzības sienas izbūvi, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”.

Kā ziņots, iepriekš “Latvijas tilti” informēja, ka, ņemot vērā ilgstošu tiesvedības procesu vairāk nekā astoņu mēnešu garumā, kura gaitā būtiski sadārdzinājās apakšuzņēmēju cenu piedāvājumi, uzņēmums atteicies no līguma slēgšanas ar Klaipēdas Valsts jūras ostas direkciju par ostas piestātnes rekonstrukciju.

“Latvijas tilti” apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī bija 1,473 miljoni eiro un tas ir par 43% mazāks nekā pērn pirmajā ceturksnī, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai “Nasdaq Riga”. Pērn pirmajā ceturksnī “Latvijas tilti” strādāja ar 2,585 miljonu eiro apgrozījumu.

“Latvijas tilti” pirmajā ceturksnī guvuši 17 695 eiro peļņu, kas ir nedaudz mazāka par pērn pirmajā ceturksnī gūto 21 638 eiro peļņu. “Latvijas tilti” 2015.gadā strādāja ar 69 655 eiro peļņu, kas ir vairāk nekā trīs reizes lielāka nekā 2014.gadā gūtā 20 591 eiro peļņa, liecina uzņēmuma revidētais finanšu pārskats, kas iesniegts biržai “Nasdaq Riga”.

Uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,47 miljoni eiro, kas ir par 49% mazāks nekā 2014.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 31,564 miljoni eiro.

“Latvijas tilti” tika izveidoti 1942.gadā kā valsts uzņēmums. 1997.gadā uzņēmums tika pārveidots akciju sabiedrībā, kuras kontrolpaketi iegādājās kompānija “Latvijas Novitātes komplekss”, kam ir 89,69% “Latvijas tiltu” akciju.

“Latvijas tilti” ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Latvijā, kas specializējas tiltu, tuneļu, ceļu pārvadu projektēšanā, būvniecībā, rekonstrukcijā un remontā. Tāpat kompānija nodarbojas ar civilo objektu celtniecību, izgatavo metāla un dzelzsbetona konstrukcijas.

Remonta darbi uz Salu tilta Foto: iAuto.lv

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta.