Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.
CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos ”melnajos punktos”, kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.
Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.
Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka fotoradaru efektivitāte ir nenoliedzama. Atjaunojot to skaitu līmenī, kāds bija iepriekš, satiksmes drošība neapšaubāmi būšot labāka.
Straujāku fotoradaru ieviešanu bremzē fotoradaru iepirkumi, kas ir sarežģīti un ilgstoši, turklāt pretendenti ar pārsūdzībām tos var aizkavēt gadiem. Valsts policijas izsludinātajā konkursā par pārvietojamo fotoradaru iepirkumu pārsūdzību nav plānots iesniegt, bet gan plānots izsludināt jaunu iepirkumu, lai process būtu ātrāks, skaidroja Krapsis.
CSDD savukārt ir izsludinājusi iepirkumu par 84 radaru iegādi.
Kā ziņots, Latvijā pagājušajā gadā bijuši vieni no augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā.
Provizoriskie statistikas dati liecina, ka 2015.gadā bojāgājušo skaits uz miljons iedzīvotājiem Latvijā bija 94, kas gan ir samazinājums salīdzinājumā ar 2014.gadu, kad bojāgājušo skaits bija 106 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem. Savukārt 2010.gadā rādītāji bija 103 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.
Salīdzinājumā ar 2014.gadu Latvijas statistikas rādītāji ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo ziņā ir uzlabojušies par 11%, bet laika periodā no 2010. līdz 2015.gadam bojāgājušo īpatsvars samazinājies par 14%.
Abas kaimiņvalstis Igaunija un Lietuva ir labākās pozīcijās – Igaunijā pagājušajā gadā bojāgājušo skaits bija 50 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem, bet Lietuvā – 82 avārijās bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.
Sliktāki rādītāji par Latviju 2015.gadā bija tikai Bulgārijā un Rumānijā, kur bojā gājuši 95 cilvēki uz miljons iedzīvotājiem.
Igaunijā un Īrijā ir fiksēts lielākais bojāgājušo skaita samazinājums – par 15%. Attiecīgi uz miljons cilvēkiem pērn Igaunijā bojā gāja 50 un Īrijā – 36 cilvēki. Vislielākais pieaugums savukārt fiksēts Somijā – par 15% līdz 48 cilvēkiem uz miljons iedzīvotājiem. Vislabākā situācija ir Maltā, Zviedrijā un Nīderlandē – attiecīgi 26, 27 un 28 bojāgājušie uz miljons iedzīvotājiem.
Foto: ilustratīvs foto