Šis gads iezīmē jaunu tendenci – plug-in hibrīdu popularitāte Baltijā jau vairākus mēnešus strauji aug, un pirmo reizi apsteidz arī elektroauto popularitāti, ko apliecina pārdošanas rezultāti jauno auto segmentā. Salīdzinot ar 2024. gada pirmajiem pieciem mēnešiem, Latvijā plug-in hibrīdu īpatsvars pieaudzis vairāk nekā četras reizes – no 2,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto īpatsvars ir 6,3 %.
Lietuvā plug-in hibrīdi ir teju divas reizes populārāki par elektroauto, to īpatsvars ir pieaudzis no 4,2 % uz 9,7 %, kamēr elektroauto ir izvēlējušies 6,3 %. Pat Igaunijā, kur kopumā šogad vērojams auto pārdošanas rādītāju kritums, plug-in hibrīdu popularitāte ir strauji augusi no 3 % līdz 8,3 %, bet elektroauto izvēlējušies 6,3 %.
Likumsakarīgi rodas jautājums, kāpēc tik straujš šo automobiļu popularitātes pieaugums? Vai tie samazinās interesi par elektroauto? Kāpēc plug-in hibrīdi var kļūt par risinājumu, kas ļauj lielai daļai cilvēku, tostarp Baltijā, ikdienā pārvietoties ar videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem?
Šis straujais izrāviens sakrīt ar pirmajiem signāliem pagājušā gada izskaņā, kas bija par pamatu mūsu, Moller Baltic Import (MBI), prognozēm un mērķim trīskāršot plug-in hibrīdu pārdošanas apjomus Baltijā. Pieprasījumu ilustrē arī mūsu pircēju izvēle ikdienā, piemēram, pārdoto plug-in hibrīdu īpatsvars Baltijā Volkswagen Tayron modelim pārsniedza 75% no visiem priekšpasūtījumiem. Protams, jāņem vērā arī īpašā cenu piedāvājuma ietekme. Tomēr ikdienas darbā mēs redzam, ka Baltijas iedzīvotāji aktīvi seko līdzi jaunākajām tehnoloģijām un meklē risinājumus, kas apvieno ilgtspēju ar praktiskumu un vienlaikus ļauj pilnībā neatteikties no iekšdedzes dzinēja.
PHEV tehnoloģija un iespējas ir būtiski mainījušās
Tehnoloģiju attīstība ir viens no virzītājiem straujam plug-in hibrīdu popularitātes kāpumam. Ja vēl pāris gadus atpakaļ plug-in tehnoloģija piedāvāja auto ar elektrisko sniedzamību robežās aptuveni no 40 līdz 70 km, tad jaunākajiem modeļiem sniedzamība ir būtiski lielāka. Piemēram, Audi Q5 e-hybrid tikai ar elektroenerģiju var veikt līdz pat 100 km, Audi A5 e-hybrid – 116 km un Audi Q3 e-hybrid – 120 km. Savukārt Volkswagen pieprasītie modeļi – Tiguan, Tayron un Passat – kā plug-in hibrīdi (e-hybrid) ļauj ar elektroenerģiju nobraukt līdz 120 kilometriem, bet Golf līdz pat 140 kilometriem (WLTP).
Turklāt modernie plug-in hibrīdi ir veidoti, īpaši domājot par efektivitāti. Piemēram, vidējais patēriņš Tiguan, braucot ar uzlādētu akumulatoru, ir tikai aptuveni 0,5l/100km. Modeļi automātiski izvēlas efektīvāko braukšanas režīmu – pilsētās izmantojot tikai elektroenerģiju, savukārt lielākā ātrumā pārslēdzoties uz hibrīda režīmu. Tā tiek samazināts patēriņš un emisijas, vienlaikus saglabājot komfortu un brīvību garākos pārbraucienos.
Brīdī, kad klientiem ir iespēja veikt izvēli starp viena modeļa iekšdedzes dzinēja un plug-in hibrīda versijām, mēs redzam, ka būtiska loma ir arī vairākām tehniskām niansēm. Tie nereti ir jaudīgāki, dinamiskāki un, protams, klusāki. Piemēram, Audi Q7 SUV jauda sasniedz 250 kW, savukārt šī paša modeļa plug-in hibrīda versijai tā ir jau līdz 360 kW. Turklāt, atšķirībā no iekšdedzes dzinējiem, kuriem nepieciešams uzņemt apgriezienus, lai sasniegtu maksimālo jaudu, elektroauto motora jauda ir pieejama uzreiz, bez kavēšanās. Elektromotori nodrošina maksimālo griezes momentu jau pie nulles apgriezieniem, kas ļauj sasniegt strauju un vienmērīgu uzrāvienu bez pārnesumu maiņas.
Valsts atbalsts ietekmē cilvēku izvēli par labu videi draudzīgākam automobilim
Valsts atbalsta instrumenti ir bijis viens no mehānismiem, kā veicināt pāreju uz elektromobilitāti. Kā tie ir ietekmējuši plug-in hibrīdu pieprasījumu?
Kā liecina Eiropas automobiļu ražotāju asociācijas (The European Automobile Manufacturers’ Association (ACEA)) publicētie dati, Dānijā un Beļģijā, kur atbalsts elektroauto īpašniekiem ir būtiski lielāks nekā plug-in hibrīdiem, plug-in hibrīdu popularitāte samazinās. Dānijā, kur elektroauto skaits ir jau pārsniedzis pusi no kopējā iegādāto jauno automobiļu skaita, šī gada pirmajos četros mēnešos sasniedzot 64,9 %, plug-in hibrīdu popularitāte ir pat kritusies no 4,8 % uz 2,9 %. Beļģijā plug-in hibrīdu popularitāte ir kritusies no 19,4 % uz 8,2 %, kamēr elektroauto popularitāte ir kāpusi no 23 % uz 33,3 %. Interesanti, ka Beļģijā papildus ir ieviests arī tāds mazāk populārs valsts atbalsta mehānisms kā samazināta PVN likme elektroenerģijai uz 6 % līdzšinējo 21 % vietā.
Apskatīsim arī Norvēģiju, kurā ir vislielākā elektroauto izplatība Eiropā. Ar ilgstošu nodokļu politiku, kas atbalsta elektroauto lietotājus, subsīdiju sistēmu, infrastruktūras attīstīšanu, atlaidēm par maksas ceļiem un citiem instrumentiem, tā ir panākusi, ka 92,3 % no visiem jaunajiem auto pirkumiem ir elektroauto. Lai arī nodokļu politika gan plug-in hibrīdiem, gan elektroauto Norvēģijā ir bijusi līdzīga, februārī vēl nebija vērojams plug-in hibrīdu popularitātes pieaugums atšķirībā no Baltijas valstīm. Taču šī gada pirmo četru mēnešu laikā Norvēģijā to īpatsvars ir pieaudzis līdz 3,5 %, salīdzinot ar 1,8 % pērn. Vai šī tendence saglabāsies, rādīs laiks. Līdzīgi Islandē, kur jauno elektroauto īpatsvars jau sasniedzis 34,7 %, plug-in hibrīdu popularitāte ir nedaudz pieaugusi no 19,6 % līdz 23 %. Abiem segmentiem Islandē pieejams valsts atbalsts – gan nodokļu atlaides iegādei, gan uzlādes staciju ierīkošanai pie dzīvesvietas.
Līdz ar to varam secināt, ka valstīs, kur elektroauto izplatība jau ir augsta vai valsts atbalsts plug-in hibrīdiem ir būtiski mazāks nekā elektroauto, šobrīd nav vērojams straujš plug-in hibrīdu popularitātes kāpums. Līdzīga pieeja vērojama arī Baltijas valstīs, kur atbalsts plug-in hibrīdiem un elektroauto ir līdzīgs. Tāpēc maz ticams, ka tikai atbalsta pieejamība ir galvenais iemesls, kāpēc plug-in hibrīdi apsteiguši elektroauto popularitāti – taču atbalsta trūkums noteikti var kļūt par attīstības šķērsli.
Dati rāda, ka tehnoloģiju izaugsme, valsts atbalsts un šī brīža jauno automobiļu cenu piedāvājumi jau ir mudinājuši daudzus izvēlēties videi draudzīgākus transportlīdzekļus. Plug-in hibrīda tehnoloģija sniedz iespēju pakāpeniski mainīt ikdienas braukšanas paradumus, pielāgojoties uzlādes vajadzībām. Taču būtiski, lai jaunie automašīnu īpašnieki šo iespēju arī ikdienā izmantotu. Eiropas valstīs ir piemēri, ka šo procesu iespējams veicināt ar praktisku atbalstu – līdzfinansējumu uzlādes punktu ierīkošanai dzīvesvietās, kompensācijām par uzlādes izmaksām, bezmaksas uzlādes iespējām darba vietās vai samazinātu PVN elektroenerģijai. Kas būtu labākie mehānismi Baltijai, noteikti vēl ir jāvērtē, bet kopīgi ir jāmeklē veidi, kā virzīt pārmaiņas, kas joprojām ir tikai sākuma posmā.
Ģeopolitikas riski un pārmaiņas sabiedrības dienaskārtībā
Ja līdz šim politiķi Eiropā, domājot par pārmaiņām auto nozarē, visbiežāk akcentēja tieši ilgtspējas jautājumus, tad šobrīd līdzās ir nostājušies drošības jautājumi, kas ieguvuši jaunu nozīmi un kontekstu. Vai tas nesīs atkāpšanos no pārejas uz elektromobilitāti? Nē, visticamāk tieši otrādi. Eiropā elektroenerģija noteikti ir daudz pieejamāka nekā nafta, un dažādās nozarēs elektrifikācija ir ceļš uz lielāku reģionālo neatkarību. Tāpat politikas veidotāji arvien biežāk runā par nepieciešamību radīt sistēmu un tehnoloģijas, kas nodrošinātu iespēju Eiropā 100 % ražot automobiļus. Ekonomikā, kas ilgstoši ir veidojusies kā globāla sistēma, mēs tuvāko gadu laikā visticamāk redzēsim izmaiņas, bet elektrifikācijas nozīme tajā nevis samazināsies, bet turpinās pieaugt.
Nav viena vidējā autovadītāja – ir individuālas vajadzības
Diskutējot par straujāku elektromobilitātes attīstību, bieži izskan fakti, ka elektroauto var nodrošināt visu ikdienā nepieciešamo – veicamie attālumi Baltijā vidēji ir līdz 50-100 km dienā, auto uzlādes iespējas ir strauji attīstījušās, ienākot vairākiem jauniem pakalpojumu sniedzējiem, un arī valsts atbalsta mehānismi ir padarījuši auto pieejamākus. Tomēr vienmēr ir būtiski atcerēties, ka ne Latvijā, ne citviet Eiropā nepastāv “vidējais pircējs”. Cilvēku vajadzības, vēlmes, iespējas un, jā, arī emocijas un pārliecības ir ļoti dažādas.
Statistika var neizgaismot tik dažādos iedzīvotāju dzīvesveidus, piemēram, zemnieku saimniecību īpašniekus, kuri darba dienās privāto automašīnu izmanto tikai bērnu ērtai nogādāšanai uz skolu vai pulciņiem, bet nedēļas nogalēs mēro ievērojami lielākas distances. Mūsu vidū ir arī aktīvā dzīvesveida piekritēji, kas regulāri šķērso ne tikai Latviju un Baltiju, bet dodas uz sporta aktivitātēm arī citviet Eiropā. Vēl kādam – auto viena no svarīgākajām funkcijām ir atvieglot ikdienu un radīt brīvības sajūtu, spēju strauji un elastīgi reaģēt uz jebkuru situāciju.
Baltijā, kur elektroauto izplatība ir salīdzinoši neliela, jaunās paaudzes plug-in hibrīdi atbilst cilvēku individuālajām un atšķirīgajām vajadzībām. Tie piedāvā labāko no abām pasaulēm – pielāgojamu risinājumu, kas ļauj veikt ne tikai ikdienas braucienus ar elektrību, bet arī dod iespēju būt neatkarīgam arī ārpus pilsētas, nepietiekamas uzlādes infrastruktūras gadījumos vai citās neprognozējamās situācijās. Tas ir ceļš, kā iekļaut jaunu tehnoloģiju savā ikdienā, vienlaikus saglabājot drošības sajūtu, ko rada jau sen pazīstamas tehnoloģijas. Taču plug-in hibrīdu tehnoloģijas ienākšana būtiski nemaina līdzšinējos kopējos uzstādījumus auto nozarē, drīzāk veicina pakāpenisku pielāgošanos elektromobilitātei – gan individuālā līmenī, gan publiskās infrastruktūras kontekstā. Nākotne ir elektriska, un mēs pakāpeniski turpinām virzīties uz klimata neitrālu satiksmi gan Latvijā, gan visā Eiropā.
Foto: Publicitātes foto