Automašīnās, autobusos un lidmašīnās drošības jostas ir, taču, kādēļ to nav vilcienos?
Vilcieni tiek uzskatīti par vienu no drošākajiem transporta veidiem, un nopietni negadījumi tajos notiek reti. Tomēr daudzi pasažieri ir pamanījuši, ka, ejot pa vagona eju, vilciens bieži šūpojas, un rodas jautājums – kāpēc vilcienos nav drošības jostu, kā tas ir lidmašīnās vai autobusos.
Galvenais iemesls ir atšķirīgā negadījumu mehānika. Lidmašīnās drošības jostas galvenokārt pasargā turbulences laikā, kad pasažieri bez jostas var tikt mētāti pa salonu. Savukārt vilcienu negadījumos biežāk notiek noskriešana no sliedēm vai sānu sadursmes, nevis pēkšņi frontāli triecieni. Šādās situācijās vagoni var sasvērties vai deformēties, bet parasti neapstājas tik strauji.
Pētījumi rāda, ka daudz traumu vilcienos rodas nevis no paša trieciena spēka, bet gan no tā, ka pasažieri atsitas pret sēdekļiem, galdiņiem vai bagāžas plauktiem. Tomēr drošības jostu ieviešana varētu radīt arī papildu riskus. Lai tās uzstādītu, sēdekļiem būtu jābūt stingrākiem, un cilvēki bez jostām sadursmes laikā varētu gūt smagākas traumas, atsitoties pret šādiem sēdekļiem.
Turklāt dažos negadījumos nepiesprādzētiem pasažieriem pat ir lielākas iespējas izvairīties no briesmām, piemēram, pārvietoties, ja vagons sasveras vai deformējas. Tāpēc dzelzceļa drošība galvenokārt balstās uz negadījumu novēršanu. Mūsdienu vilcienos tiek izmantotas sistēmas, piemēram, ETCS, kas automātiski bremzē vai aptur vilcienu kritiskās situācijās, lai samazinātu negadījumu risku.
Ilustratīvs attēls Foto: Pexels.com