Inženierijas produkts automobilis pašlaik piedzīvo vēl vienu nozīmīgu transformācijas posmu. Tāpat kā agrāk, jaunākās pārmaiņas virza tehnoloģiskie sasniegumi, ko cita starpā stimulē politiskie un ekonomiskie lēmumi, kuru mērķis ir ilgtspējība.
Taču šoreiz liela ietekme ir arī automobiļu pircējiem, kuri vēlas progresu ne tikai drošības un uzticamības jomā.
Šodien ilgtspējība ir joma, kurai milzīgu uzmanību pievērš gandrīz visi pasaules automobiļu ražotāji. Tomēr, kā tas bieži notiek, katram ražotājam ir zināma brīvība izvēlēties risinājumus un noteikt pārveides apjomu.
Skaidrs divu atšķirīgu pieeju piemērs ir Dienvidkorejas ražotājs Kia un viens no lielākajiem pasaules automobiļu koncerniem Toyota. Autorūpniecības milzis Toyota pašlaik akcentu vairāk liek uz alternatīvajiem enerģijas avotiem, piemēram, ūdeņradi, un efektīvāku ražošanas procesu.
Tikmēr Kia masveida ražošanā izmanto bioloģiski iegūtus un pārstrādātus materiālus. Piemēram, elektromobiļa Kia EV9 grīdas paklāji ir izgatavoti no pārstrādātiem zvejas tīkliem, kas ir viens no bīstamākajiem plastmasas atkritumu veidiem un piesārņo pasaules okeānus.
Ražotājiem būs jāatbild par saviem vārdiem
Skaļi paziņojumi palīdz piesaistīt uzmanību, taču vēsturiski zaļās reklāmas kampaņas ne reizi vien ir izrādījušās viltus PR. Tam ir vairāki piemēri.
Ķīniešu automobiļu ražotājs BYD, kas aktīvi iekaro Eiropas tirgu, pagājušajā gadā Īrijā tika atzīts par vainīgu maldinošas zaļās reklāmas kampaņas rīkošanā, izplatot nepatiesas ziņas par uzņēmuma ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām.
Tolaik BYD paziņoja par mērķi samazināt Zemes temperatūru par 1 °C, izmantojot elektriskos transportlīdzekļus, taču Īrijas Reklāmas standartu iestāde secināja, ka BYD nav sniegusi pierādījumus, kas apstiprinātu šos apgalvojumus.
Lai novērstu šādu kampaņu atkārtošanos, Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis tiesību aktus, kas aizliedz nepamatotas “zaļās mazgāšanas” praksi. Automašīnu ražotāji (un citi) vairs nevarēs apgalvot, ka to produkti ir “zaļi” vai “bioloģiski”, ja tam nav skaidru pierādījumu.
Šie likumi ir svarīgi ne tikai automašīnu pircējiem, bet arī ražotājiem, kuri darbojas godīgi, aktīvi investējot pētniecībā, tehnoloģiskajā progresā un patiesi ilgtspējīgos risinājumos, ko ievieš savos transportlīdzekļos, piegādes ķēdēs un ražošanas procesos.
Piemēram, pagājušajā gadā Porsche rūpnīca Leipcigā ieguva titulu “Gada rūpnīca” par veiksmīgu progresīvu ražošanas principu ieviešanu un pastāvīgu savas oglekļa pēdas samazināšanu. Šogad Kia tika piešķirts tituls “Gada ilgtspējas revolucionārs” par trīs gadu sadarbību ar organizāciju “The Ocean Cleanup” un pastāvīgiem centieniem samazināt plastmasas piesārņojumu okeānos un izmantot pārstrādātus materiālus automobiļu ražošanā.
Samazinoties resursiem, pieaug alternatīvu meklējumi
Ilgtspējīgu risinājumu meklējumi ir ilgtermiņa process, bet, kā norāda Kauņas Tehnoloģiju universitātes (KTU) Vides inženierijas institūta direktore profesore Žaneta Stasiškiene, automobiļu ražotāji meklē alternatīvus materiālus arī viena cita vienkārša iemesla dēļ.
“Neatjaunojamie resursi, piemēram, nafta, vienkārši izsīkst. Šodien ievērojama daļa plastmasas tiek ražota no naftas produktiem, tāpēc alternatīvu meklējumi ir ļoti svarīgi. Tomēr ir svarīgi ne tikai atrast plastmasas aizvietotājus, bet arī nodrošināt, ka alternatīvas nav sliktākas. Ja naftas izcelsmes produkti netiek pareizi apsaimniekoti, tie patiešām kaitē videi. Taču, pareizi pārstrādājot, to ietekme tiek ievērojami samazināta,” saka profesore.
Pēc zinātnieces domām, jaunizstrādājamie materiāli jānovērtē vispusīgi, ņemot vērā to ietekmi visā dzīves ciklā – sākot no izejvielu ieguves līdz pārstrādei vai sadalīšanās dabā.
“Pašlaik automobiļu rūpniecībā vislielākās praktiskās iespējas izmantot ilgtspējīgus materiālus saistītas ar interjera apdari, paklājiem un sēdekļu polsterējumu,” skaidro eksperte.
Ne tikai pārstrādāta plastmasa, bet arī kokosriekstu šķiedra
Profesore Ž. Stasiškiene norāda, ka pašlaik visprogresīvākie risinājumi ir jaunu materiālu radīšana no pārstrādātiem atkritumiem.
“Ja mēs spējam radīt materiālu no kāda ražošanas procesa pārpalikumiem, piemēram, papīra vai citām izejvielām, kas citādi nonāktu atkritumu poligonos, mēs iegūstam lielisku izejvielu automobiļu industrijai. Piemēram, sēdekļu polsterējumā jau tiek izmantota kokosriekstu šķiedra,” konkrētu piemēru min zinātniece.
Reāls piemērs ir arī elektromobilis Kia EV3. Pēc ražotāja datiem, šajā kompaktajā SUV jau izmantoti 28,5 kg plastmasas, kas iegūta no pārstrādātiem automobiļu un sadzīves atkritumiem. Šādi materiāli ir izmantoti ne tikai automašīnas interjerā, bet arī eksterjerā – Kia pirmo reizi šīs izejvielas izmantojusi visām ārējām plastmasas detaļām, tostarp bamperiem, radiatora režģim, spārniem un durvju apdarei.
Lai gan 28,5 kg var šķist niecīgs daudzums salīdzinājumā ar transportlīdzekļa kopējo masu, profesore saredz nopietnu progresu.
“Tas patiešām ir ievērojams daudzums, īpaši automobiļu rūpniecībā. Ja šīs detaļas aizstātu ar ilgtspējīgākām alternatīvām, ietekme uz vidi būtu ļoti būtiska,” uzsver Žaneta Stasiškiene.
Vai 100% ilgtspējīgs automobilis vispār ir iespējams?
Automašīnu ražotāji jau tagad izvirza augstākas prasības saviem piegādātājiem, uzlabo ražošanas procesus un apsver pat visdrosmīgākās idejas, meklējot plašākas iespējas otrreizējo materiālu izmantošanai. Viena no šādām idejām ir automašīna, kas būtu pilnībā pārstrādājama. Tomēr, pēc KTU profesores domām, pagaidām tas ir vairāk teorētisks nekā praktisks risinājums.
“Teorētiski – jā, tāda automašīna ir iespējama, bet tā vienkārši nebūtu droša lietošanai. Varētu izgatavot automašīnu, kas būtu pilnībā pārstrādāta, bet tā neatbilstu pašreizējiem drošības standartiem. Reālajā dzīvē prioritāte nav 100% pārstrādājamība, bet gan ietekmes uz vidi samazināšana visā transportlīdzekļa dzīves ciklā,” uzsver Žaneta Stasiškiene.
Pētniece piebilst, ka pārstrādājamība ir tikai viens no videi draudzīgas ražošanas elementiem. Tāpat svarīgi ir pārveidot visu cilvēku mobilitātes sistēmu, lai transportlīdzekļus varētu izmantot efektīvāk vai vienkārši retāk.
Foto: Publicitātes foto