Pret Krieviju ieviestas sankcijas, taču Eiropā, ASV un Korejā ražoto automobiļu noiets ne tikai nav apstājies, bet tieši otrādi – uzrāda pieaugumu. Par to raksta izdevums Motor, kas atsaucas uz JatoDynamics speciālista apkopoto statistiku.
Pēc Putina uzsāktā kara, Rietumvalstis pameta Krievijas tirgu, daudziem no tiem (Toyota, Hyundai, Kia, Volkswagen un Renault) atstājot izveidoto infrastruktūru un ražošanas rūpnīcas. Šajos gados situācija krasi izmainījās un lielākie ieguvēji izrādījās Ķīnas ražotāji, kas sagrāba Krievijas tirgus lielāko daļu, tajā skaitā noslēdzot vienošanos par savu modeļu ražošanu ar Krievijā zināmu zīmolu, piemēram, Moskvitch, ražošanu.
Jaunākie Krievijas Satiksmes drošības direktorāta (GIBDD) dati liecina, ka 2025. gada pirmajos sešos mēnešos Ķīnas autoražotāji aizņem 56 procentus Krievijas tirgus, kas kopā ar Krievijas zīmoliem (34%) sastāda 90 procentus no kopējās daļas.
Bet, kas tad ieguvis atlikušos 10 procentus? Izrādās, ka neskatoties uz sankcijām, Krievijas patērētāji turpina pirkt Eiropas, Amerikas, Japānas un Korejas automašīnas. Tirgus līderis šajā segmentā ir Solaris, Krievijas uzņēmums, kas bez licences montē Hyundai un Kia transportlīdzekļus. Tas notiek bijušajā Hyundai rūpnīcu Sanktpēterburgā, kur tagad ražo Hyundai Creta, Kia Rio un Hyundai Accent, kas attiecīgi pārdēvēti par Solaris HC, KR un HS.
Solaris ir līderis ar 10 500 pārdotajām vienībām, seko Toyota (gandrīz 7800 vienības; 15.vieta), BMW (5300; 18.vieta), Mercedes (4000), Hyundai (3200) un Kia (3000), kā arī daudzi citi.
Tas iespējams, pateicoties paralēlajam importam, ko bieži veic privātpersonas, iepērkoties tieši no Ķīnas, Korejas vai Eiropas un ievedot automobiļus caur Centrālāzijas valstīm, piemēram, Kazahstānu, kas kalpo kā tranzīta centri. Tādejādi, apejot sankcijas, Krievijā 2025. gada pirmajā pusē reģistrēti aptuveni 39 000 Rietumvalstu ražojumu auto.
Ilustratīvs attēls Foto: BMW