Autobūves nozare sper soli jaunā ilgtspējas laikmetā – ražotāji nosaka arvien ambiciozākus mērķus samazināt negatīvo ietekmi uz vidi un veicināt aprites ekonomikas procesus.
Speciālisti gan atzīmē, ka šie solījumi kļūs par realitāti tikai tad, ja skaidru labumu sajutīs arī jaunu automobiļu pircēji, jo tieši viņi ar saviem maciņiem balso par pārmaiņām. Bet jebkurā gadījumā ir skaidrs: tuvākajā nākotnē autobraucējus gaida daudz jaunumu. Kādi tie būs?
Ilgtspējas latiņa kāpj augstāk
Gan transportlīdzekļu ražošana, gan to lietošana rada vērā ņemamu un daudzveidīgu piesārņojumu, tāpēc uzņēmumi nepārtraukti meklē veidus, kā tradicionālos procesus un materiālus aizstāt ar ilgtspējīgākām alternatīvām. Ne mazāk svarīga ir arī vairs nelietojamu automobiļu vai to detaļu pārstrāde. Papildu spiedienu rada gan sabiedrības gaidas, gan arvien stingrāks Eiropas Savienības (ES) regulējums.
“Tēlaini sakot, Eiropas automobiļu ražotāji dzīvo apstākļos, kad ilgtspējas prasības kļūst aizvien stingrākas. Taču tā nav vienīgā nozare, kas izjūt spiedienu. Vienkārši šāds ir laikmets – ražotājiem ir jāspēj reaģēt uz sabiedrības vajadzībām. Tāpēc viņi aizvien vairāk stāsta par savām iespaidīgajām ilgtspējas ambīcijām, kas turklāt nemitīgi pieņemas spēkā,” skaidro automobiļu vēstures pārbaudes platformas carVertical eksperts Mats Buzelis.
Vai ražotāji spēs noturēt tempu un pārvērst šos solījumus īstā nozares revolūcijā? Konsultāciju uzņēmuma EY dati rāda, ka 78% automobiļu ražotāju Eiropā pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājuši investīcijas ilgtspējas projektos. 2018.–2020. gadā tādu bija 54%.
Dienvidkorejas uzņēmums Kia, kas pārvalda rūpnīcu Slovākijā, nesen paziņoja: līdz 2030. gadam katrā zīmola automobilī, kas tiks pārdots Eiropā, būs vismaz 25% pārstrādātas plastmasas. Agrāk mērķis bija 20%, tātad latiņa īsā laika posmā ir pacelta augstāk.
Lai skaitļi būtu uzskatāmāki, var minēt konkrētu piemēru. Par Pasaules gada auto 2025 atzītā elektriskā krosovera Kia EV3 ražošanā jau tagad tiek izmantoti 10,7 kg pārstrādātas plastmasas. Vien pagājušajā gadā tas ļāva korejiešiem izvairīties no plastmasas atkritumu radītā kaitējuma videi, kas novērtējams 74 miljonu eiro apmērā.
Tas ir viens no skaidrākajiem piemēriem, kā aprites ekonomikas principi pārvēršas reālā finansiālā ieguvumā. ES institūcijas aktīvi apsver no 2035. gada ieviest obligātu prasību – vismaz 25% pārstrādātu materiālu katrā jaunajā automobilī, ja tirgū būs pietiekami daudz izejvielu. Ja šāda prasība stātos spēkā, Kia to izpildītu piecus gadus agrāk.
“Ieguvējs būs arī patērētājs, jo pārstrādāto materiālu automobiļos kļūs arvien vairāk un tie vairs nebūs tikai premium līmeņa pievienotā vērtība dārgāku auto interjeros. Turklāt gaidāms, ka pakāpeniski uzlabosies jauno ilgtspējīgo materiālu kvalitāte, jo ražotājiem ir ārkārtīgi svarīgi, lai autobraucēji jauninājumus pieņemtu kā gluži ikdienišķu parādību,” piebilst tirgus eksperts.
Problēma nav tikai plastmasa
Plastmasa nav vienīgā izejviela, kas ražotājiem rada galvassāpes. Autobūvē ļoti plaši tiek izmantots tērauds, kura ražošana ir viens no lielākajiem CO2 emisiju avotiem. Tāpēc ražotāji nepārtraukti meklē veidus, kā paaugstināt šīs izejvielas ilgtspēju.
Piemēram, Mercedes-Benz ir risinājumi vairākos līmeņos: sākot no ilgtermiņa piegāžu līgumiem un investīcijām ražošanā līdz stingriem piegādātāju atlases kritērijiem un slēgtiem metāllūžņu cikliem rūpnīcās. Vēl šajā desmitgadē vācieši plāno savos Eiropas tērauda detaļu presēšanas cehos ikgadējās CO2 emisijas samazināt par vairāk nekā 200 tūkstošiem tonnu. Lai mērķi sasniegtu, plānots izmantot divas metodes – tērauda otrreizējo pārstrādi un tiešās reducēšanas tehnoloģiju, kurā kokss tiek aizstāts ar ūdeņradi un atjaunojamo elektroenerģiju.
Nozīmīgu progresu šai jomā ir panākusi arī Kia – ir parakstīti līgumi ar Voestalpine un ThyssenKrupp, kas visu uzņēmuma ražošanas centru apgādē līdz 2030. gadam pāries uz zemāku CO2 izmešu tēraudu.
Finansiālo apsvērumu loģika šeit ir pilnīgi skaidra: savlaicīgas investīcijas un ilgtermiņa līgumi ļauj fiksēt gan cenu, gan piegādes apjomus vēl pirms ES, visticamāk, stāsies spēkā augstāki piesārņojuma nodokļi.
“Tā būtībā ir laba ziņa autobraucējiem un potenciālajiem auto pircējiem, jo cenas nelēks tik strauji kā varētu. No otras puses – pagaidām mēs varam tikai minēt, vai pircēji pratīs novērtēt ražotāju ilgtspējas centienus un būs ar mieru maksāt vairāk tiem, kuri skandē ambiciozākus ilgtspējas mērķus nekā konkurenti,” atzīmē M. Buzelis.
Lielais mērķis – oglekļa neitralitāte
Šī gada ilgtspējas atskaitē Kia pauž apņēmību līdz 2040. gadam pilnībā pāriet uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu un līdz 2045. gadam samazināt CO2 emisijas par 97%, salīdzinot ar 2019. gada līmeni.
Volkswagen Group savā stratēģiskajā plānā Way to Zero plāno līdz 2050. gadam kļūt par oglekļa dioksīda ziņā neitrālu uzņēmumu, bet jau šogad visu Eiropas rūpnīcu darbā izmantot tikai zaļo enerģiju.
BMW Group 2023. gada atskaitē norādīja, ka 2030. gadā pārstrādātu izejvielu īpatsvaram jaunu auto ražošanā būs jābūt vismaz 50%. Koncerns aktīvi testē alternatīvās izejvielas un ievieš ilgtspējīgus ražošanas procesus. Stellantis grupa, kurā apvienojušies Peugeot, Fiat, Opel un citi zīmoli, jau 2024. gadā paziņoja, ka ražošanas CO2 emisijas kopš 2010. gada ir samazinājusi par 40%.
“Tas parāda, ka ilgtspējas mērķi nav tikai tukša runāšana. Ražotāji meklē, ar ko aizstāt videi nedraudzīgos komponentus un kā ražošanā arvien plašāk integrēt pārstrādātus materiālus. Turklāt pastāvīgi tiek pilnveidoti arī ar ražošanu tieši un netieši saistītie procesi,” uzsver M. Buzelis.
Vertikālās integrācijas stratēģijas un ilgtermiņa līgumi ar metāla izejvielu piegādātājiem rāda, ka ražotāji ne tikai reaģē uz tirgus pārmaiņām, bet arī paši veido jaunus ilgtspējas standartus. Visticamāk, ka to īstenošana drīzumā kļūs par vispārpieņemtu šīs nozares normu.
Foto: Publicitātes foto