Auto asociācijas redzeslokā nonācis Prokuratūras auto iepirkums, kurā piedāvājuma izvēles un tehniskoa kritērijus asociācija dēvē par “kolorītiem” un “oriģināliem”, turklāt tie ierobežojot pretendentu loku.
Šā gada 22.augustā Prokuratūra izsludinājusi iepirkumu par sešu automašīnu iegādi. Iepirkuma pirmā daļa paredz iegādāties vienu daudzfunkciju klases automašīnu par paredzamo līgumcenu 25 500 latu, otrā daļa paredz trīs vidējās klases vieglo pasažieru automobiļu iegādi par paredzamo līgumcenu 49 500 latu, bet trešā daļa paredz divu vidējās klases vieglo pasažieru automobiļu iegādi par paredzamo līgumcenu 33 000 latu.
Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja uz vairākiem kolorītiem un oriģināliem iepirkuma kritērijiem.
“Izvēloties tehniskos kritērijus ietekmei uz vidi, tiem ir jāatbilst ne tikai Eiropas Savienības (ES) normām, bet arī tie nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot konkurenci, kā arī pēc būtības tiem ir jāatbilst līguma priekšmetam. Normāla prakse ir, kad pasūtītājs tehniskajā specifikācijā norāda prasību attiecībā uz vidi ietekmējošiem rādītājiem. Savukārt šoreiz pasūtītājs ir izvēlējies nesaprotamu un grūti argumentējamu izvēli, kas rada aizdomas par slēptu interesi aiz sarežģītām formulām – minēto rādītāju prasības ietvertas ir ne tikai tehniskajā specifikācijā, bet arī tiek paredzēts, ka papildu punkti tiks piešķirti, vērtējot slāpekļa oksīda (NOx) un cieto daļiņu (PM) emisijas, pat ja augstākais no minētajiem rādītājiem tomēr atbildīs “EURO 5″ normatīviem,” atzina Kulbergs.
Tāpat pēc viņa teiktā, tehniskā specifikācija pieļauj, ka CO2 izmeši automobilim var būt pat līdz 220 gramiem uz kilometru. “Šādu praksi bieži nenākas redzēt, jo rīcība ir diezgan viltīga – vides rādītāji “it kā” netiek ierobežoti, bet tomēr tiek. Tā arī nav skaidrs, kāpēc Prokuratūrai, iegādājoties sešus auto, ir svarīgi atsevišķi vērtēt slāpekļa oksīda (NOx) un cieto daļiņu (PM) emisijas,” piebilda eksperts.
Tikpat nejēdzīgs, pēc Kulberga domām, ir arī cits vērtēšanas kritērijs, kas arī it kā tiek noteikts tehniskajā specifikācijā, bet tajā pašā laikā tiek atkārtoti vērtēts, piešķirot papildu punktus. Tehniskajā specifikācijā ir noteikts, ka tiek iepirkts viens vieglais pasažieru daudzfunkciju automobilis ar virsbūves tipu – vienapjoma, “ne mazāk kā 8 (7+1) vietas”. Savukārt, kā vērtēšanas kritērijs šai automašīnai ir noteikts divas pasažieru sēdvietas vadītāja nodalījumā (kopā 9 (8+1) sēdvietas), piešķirot divus papildu punktus. “Rodas loģisks jautājums – ko tad pasūtītājs īsti vēlas – astoņas vai deviņas sēdvietas? Arī šeit var teikt, ka tehniskie rādītāji “it kā” netiek ierobežoti, bet tomēr tiek,” uzsver Kulbergs.
Kā interesantu Prokuratūras darba vajadzībām svarīgu funkciju Kulbergs izceļ tehniskajā specifikācijā norādīto prasību par “interjera apgaismojuma palēninātu izdzišanu”, jo par šo prasību pasūtītājs arī piešķir papildu punktus. Tāpat automašīnām jābūt aprīkotām ar biksenona lukturiem un LED gaismām.
“Prokuratūra, vērtējot piedāvāto automašīnu saimniecisko izdevīgumu, nevērtēs apkopes izmaksas, piegādes termiņus, garantijas termiņus u.c. kritērijus, ko parasti iestādes mēdz norādīt ārpus tehniskajiem parametriem. Šoreiz vērtējot saimniecisko pirkumu, tiks ņemti vērā tikai un vienīgi dažādi tehniskie rādītāji, kuri vispār nekādi nav saistīti ne ar saimniekošanu, ne izdevīgumu,” atzina Kulbergs.
Viņš norādīja, iepirkumā tiek norādītas automašīnas klases saskaņā ar Auto asociācijas izstrādāto klasifikatoru, tomēr iepirkumā papildus tiek norādīti dažādi tehniskie parametri, kas ierobežo pretendentu loku, piemēram, tiek prasīts gan automašīnas virsbūves platums, gan garums, gan pilna masa. “Šis, diemžēl, ir kārtējais gadījums, kas pierāda, ka pasūtītājam var būt citādāka izpratne par likumu un godīgu konkurenci, jo aiz lozunga “saimnieciskais izdevīgums” valsts arī šoreiz slēpj savtīgas intereses,” piebilst Kulbergs.
Foto: iAuto.lv